Ko dara Kni, kad pašsajūta pielīdzināma apmēram -9?
Klaiņo. Neiet mājās, bet staigā, līdz pašsajūta ir pietuvinājusies nullei. Mājas nav vainīgas un tām sienām mani tādu nav jāredz. Ko vēl? Vēl Kni triec naudu. Savējo, protams! Un tikai tik, cik patiesībā var atļauties, lai nākamjā dienā, skatoties konta izrakstā, nav ne jāplēš mati, ne jāiekliedzas.
Vakardienas klaiņojumiem pa ceļam trāpījās Zara un Tirgus Galerija. Tirgus Galerija ir bode uz Stabu ielas. Bode ar šarmu, ārkārtīgi laipnām, bet ne uzbāzīgām pārdevējām un ļoti gardu piedāvājumu.
Patecināt siekalas? No iegādātajiem svaigajiem un skābētajiem gurķiem, kā arī jaunajiem lociņiem, uzvārot klāt kartupeļus, pagatavoju salātus, kurus pārlēju ar krējumu. Īstu krējumu! (starpcitu, Daugavas bodītēs tāds ir!). Dille ierausās klēpī (Dille ir kaimiņa kaķene, kura katru vakaru mani uzskata par savu īpašumu vai vismaz ir atzinusi par savēju ar lielo “S”. Ieraušas klēpī un gaida, kad viņu glāstīšu. Ja neglāstu, bāž purniņu sejā, uz ko man atliek vien pateikt, Dille, miers!)
Jā, un te divi pirkumi, kas ieskandinās pavasari.