No jūras

Man ir tāda tendence, iet mācīties jaunas lietas un tad mēnešiem (varbūt pat gadiem) nelikt tās lietā. Nu tā, lai paspēj piemirsties, lai var atkal no jauna rakt un meklēt, kā tad īsti tur bija jādara. Tad jāpadusmojas, jo nekas nesanāk, jāmēģina kaut kas pa vecam un atkal jāsaņemas tam, kas nesanāca pirms tam.

Mokume gane ir tehnika, kas radusies ārkārtīgi sen un viduslaiku Japānā tā tika izmantota, lai izgreznotu ieročus. Lūk, kā jau daudzas mūsdienās noderīgas lietas, kuras radītas kaujai vai kara apstākļos. Tātad tehnika izmantota metālapstrādē, “jaucot” un liekot pa slāņiem kopā dažādus metālus un bieži vien tādā veidā imitējot koka faktūru vai veidojot īpatnēju rakstu. Daži piemēri no google šeit.

Plastikotāji nesnauda, un, ja jau metālu var likt slāņos, to pašu var darīt arī ar plastiku, turklāt, lai būtu vēl interesantāk, atstāt tajā visādus nospiedumus, izcilņus, citus krāsu ielaidumus un vēlāk lieko nogriezt nost, tādējādi radot unikālu un bieži vien pašam radītājam pārsteidzošu rakstu.

Palipināju galu galā arī es. Taisīju atspiedumus un ielaidumus, veidojot faktūru ne tikai ar irbulīti, jaunā manikīra komplekta rīkiem, bet arī ar tādu lietu, kuru tautā pazīst ar vārdu “pumeks”.

Ja Tev ziloni kārojas, cel roku, tas var būt Tavs par desmit virtuves delfīniem.

Published by

Kni

Love yourself more

7 thoughts on “No jūras”

  1. Jā, miglu bildēs man tie sloņi neuzrunāja, bet tagad tā uzrunāja, tāāā uzrunāja!

Leave a Reply to Ingrida Cancel reply