Kni virtuve

love yourself more

No sērijas, šovakar pa mājām..

Tajā brīdī, kad sataisījos atpūsties, zvilnēt gultā un skatīt kādu no filmām, man saka, ka nekā nebija. Uz operu jāiet Seviljas bārddzini klausīties un skatīties. Labi, ka nav balets, tad gan es neietu. Vīrieši zeķubikses man izraisa nepatīkamas sajūtas. Tā maigi izsakoties. Turklāt, ja sēž ļoti tuvu un labās vietās, tad var dzirdēt, kā tā grīda čīkst.
Bet opera man ļoti. Nu ļoti.

P.S. Par izrādi.
Es slikti atceros vārdus un libreta lapiņa nepalika pie manis, taču varu teikt, ka “Seviljas bārddzinis” ir viena no dzīvespriecīgākajām, pacilājošākajām un vieglumu nesošākajām operas izrādēm, kādu man nācies baltajā namā skatīt. To pavada humors, vieglums un lielisks skanējums. Tiesa gan televīzijas laikmets ir daījis savu un pirmajā cēlienā dažu brīdi jutos kā dārzeņu vai kādā tur reklāmā. Tik ļoti TV mūsdienās atļaujas sagrābstīties savu muzikālo pavadījumu.

Lai kā tur arī nebūtu viesmākslinieki ir izcili: grāfa Almavivas lomā Tansels Akzeibeks, Doktora Bartolo lomā: Pjotrs Micinskis. Pieļauju gan, ka tās pāris epizodes ar nozāģētu kāju rokās sirmajās kundzēs raisīja vieglu sašutumu.. lai gan kāds tur sašutums, ja pašā izrādes sākumā uz sienas tika projicētas plikņu bildes visās labākajās klasiskajās tradīcijās. Nacionālā teātra plakāts nobāl un iet maliņā čīkstēt.

Turpinot par lomu izpildītājiem: Rozīna: Evija Martinsone. Apbrīnojamas balss īpašniece, kas ar to spēlējas kā veiklākais mākslinieks ar otu. Te klusāk, te skaļāk, te griežot līkločus, viņas balss izvilina zosādas parādīšanos.
BET nu Figaro… Figaro.. Figaro.. Figaro… ja Jaunajā Rīgas teātri mana sirds pieder Keišam, tad operā to esmu gatava atdot Jānim Apeinim. Manierīgs, iznesīgs, humora pilns, balss un tēlojums. Likās, ka viss savienojies vienā un sasniedzis vairākas slavas minūtes.

Sestdien ir pirmizrāde un, lai ko arī teiks kritiķi, es saku, ka izrāde pieredzēs prieku, smieklus, pacilātību un applausu vētru.
Tā pacilātība, ar kādu cilvēki nāca no ģenerālmēģinājuma, lai arī viss negāja gludi, daudziem noteikti būs vēl saglabājusies šodien.

Foto: opera.lv

Leave a Reply