Un kur ir mūsu tēja?
Un kāpēc jau vairākas dienas neviens nevāra kafiju?
Nu kā tā var? Nu kā tā var!
Mīļie, tēja un kafija ir piespiedu brīvprātīgā atvaļinājumā un laiski attiecas pret visu, kas notiek apkārt, cītīgāk nekā ierasts apmeklējot kultūras pasākumus, vietas, kur dod gardi ēst un vietas, kur lutina ķermeni. Arī šodien kaut kā žēl to burvīgi smaržojošo masāžas eļļu mazgāt nost. Tā vien gribas nest to līdzi un izlikties, ka esmu kaut kur tur, kartē skatoties tieši pa labi, mērcējot kājas Arābijas jūras ūdeņos.
Šis varbūt nebūs no tās puses, bet pavisam noteikti košs punkts tumšajā rudenī.
Kā jau ierasts, radot ko vienu, uzradu ko citu un no tā cita sanāk vēl kaut kas cits.
Lai koši un paldies, ka sagaidījāt!
Izskatās, ka pienācis laiks man atkal stāties rindā pēc Zilonīša:) Nu ļoti, ļoti man šī krāsu spēle patīk! Un tā lapiņa… mmmm, eh
Tagad laikam pavisam oficiāli var teikt – ar atgriešanos ;)
Man jau šķita, ka nokavēšu ar pieteikšanos. Un tā arī notika. Ja vien visas lapiņas netiek iztērētas, tad es labprāt kaut ko no tām? :)
Uiiii, es ar uz divām ausu lapiņām piesakos, ja var, ceru, ka var :)
Knik-knik! vai vel vienas ausu rotas sanāks?
Sanāks visām :)
laba ziņa! paldies, mīļā :*
Šitais zīzonis pēc duksīša izskatās! :D
Smuks dikti.
Paldies, Tincij!
Cik skaisti!
Un vajag vajag rudenī sevi lutināt, jo vasarā tāpat visi ir laimīgi, jo saule un silts. Rudens ir īsts laiks ābolkūkām, masāžām un vīna vakariem:)
Vai ne? :) Teju vai beidzot jāiemācās ābolkūku izcept.