Nu mēs padzīvosim zaļi

Ticiet vai nē, bet man atkal ir atvaļinājums.
Tāds, kuru parasti dēvē par brīvprātīgi piespiedu atvaļinājumu. Gads iet uz priekšu, dienas krājas un es nekad neesmu bijusi garumgaro brīvdienu cienītāja, bet, ja vajag, tad vajag.

Tā arī tīri simboliski bilde ar defektu, lai attaisnotu virsraksta efektu.

Viņš, dzerdams piparmētru tēju, laiski izslīdēja cauri istabai. Atvaļinājums.
Zāles zaļš sloņs ar saules pielietu debesu atspulgiem. Seši delfīni, nāksi pakaļ – pieci. Mēs te par kustību!

Ceru, ka darbi lēnu garu iešūpojas un palēnām atgriežaties ikdienas ritmā.
Es tikmēr jau domāšu, kā rītdien stāstīt jums par garšas ceļojumu, kuru piedzīvošu šovakar.

Lai silti un saulaini!

P.S. Ja kādai vai kādam ir vēlme paplastikot, domāju, es varētu sadomāt kādu apmācību šajās divās nedēļās. Sak, izmantosim laiku lietderīgi, ja jau nelaižas uz Nīlu.

Published by

Kni

Love yourself more

9 thoughts on “Nu mēs padzīvosim zaļi”

  1. Gribu! + nākšu pakaļ, un pie viena manam pirmajam zilonim ir kaut kas ar aizdari, varēsi uzmest aci? :)

  2. Ai, manās mīļākajās krāsās un pa kabatai, bet nepaspēju. Lai Santai labi valkājas :)

    1. :) Man ir vēl viens. Mazliet citādāks, bet tas arī gaida gaismu, lai nobildētos. Un vēl gaida, kad es beigšu gulēt :D

  3. Ja nu gadījumā top arī auskari, kas karājas, šādi paši vai mazliet cidātāki, tad stājos rindā :)

    1. Īsti laikam nē, jo šīs krāsas zvēri tapa no kaleidoskopiskā raksta “pārpalikumiem”.

Leave a Reply