Ticiet vai nē, bet man atkal ir atvaļinājums.
Tāds, kuru parasti dēvē par brīvprātīgi piespiedu atvaļinājumu. Gads iet uz priekšu, dienas krājas un es nekad neesmu bijusi garumgaro brīvdienu cienītāja, bet, ja vajag, tad vajag.
Tā arī tīri simboliski bilde ar defektu, lai attaisnotu virsraksta efektu.
Ceru, ka darbi lēnu garu iešūpojas un palēnām atgriežaties ikdienas ritmā.
Es tikmēr jau domāšu, kā rītdien stāstīt jums par garšas ceļojumu, kuru piedzīvošu šovakar.
Lai silti un saulaini!
P.S. Ja kādai vai kādam ir vēlme paplastikot, domāju, es varētu sadomāt kādu apmācību šajās divās nedēļās. Sak, izmantosim laiku lietderīgi, ja jau nelaižas uz Nīlu.
Na Endlich :) Sehr Erfrischend!
Gribu! + nākšu pakaļ, un pie viena manam pirmajam zilonim ir kaut kas ar aizdari, varēsi uzmest aci? :)
ja der, tad uzraksti man uz epastu tur sarunāsim sīkāk!
Protams, stiep tik šurp! Skatīsim un ārstēsim, ja būs nepieciešamība.
šis ļoti skaists :)
Ai, manās mīļākajās krāsās un pa kabatai, bet nepaspēju. Lai Santai labi valkājas :)
:) Man ir vēl viens. Mazliet citādāks, bet tas arī gaida gaismu, lai nobildētos. Un vēl gaida, kad es beigšu gulēt :D
Ja nu gadījumā top arī auskari, kas karājas, šādi paši vai mazliet cidātāki, tad stājos rindā :)
Īsti laikam nē, jo šīs krāsas zvēri tapa no kaleidoskopiskā raksta “pārpalikumiem”.