Ņemot vērā faktu, ka manās mājās televīzijas nav, periodiski noskatos kādu TV raidījumu internetā un ar to pietiek. Minimālā apetīte ir apmierināta, ir pasmiets un atkal kādu laiku var neskatīties.
Tā kā viena no manām lielākajām baudām ir ēšana, tad ziņkārības vadīta nolēmu paskatīties jauno projektu par ideālajām vakariņām. Pašu raidījumu ar kritiku apbērt netaisos, jo tāds nebūs šī ieraksta mērķis.
Vakardien, noskatoties vairākas aktuālās sērijas pēc kārtas, uzdevu sev jautājumu, kas ir tas, ko es neēdu, jo, skatoties un klausoties šīs nedēļas dalībnieku sarunās, liekas, ka uz ēšanas projektu paaicināti cilvēki, kas neko neēd. Viens neēd tomātu zupu, ķiršus, baltmaizi, kartupeļus, sīpolus.. un tā varētu skaitīt vēl ilgi. Katram tie iemesli var būt dažādi – kādam medicīniski, bet lielākajai daļai – tas viss ir tikai galvā.
Berlīnē man ir kāds draugs, kurš neēd ēdienu, ja tajā ir sīpoli, sēnes un bija vēl kāds produkts, par kuru ātrumā atcerēties nevaru, taču piebilde ir tāda – ēdienu ar sīpoliem viņš neēd tad, ja tie ir redzami! Opā lillā, tātad viss ir galvā. Aizgājuši uz vjetnamiešu ēstuvi, veicot pasūtījumu, viesmīle jau smaida un kundziņu pazīst: “Ach und fuer Sie? Das selbe, aber ohne alles,” kas tulkojumā nozīmētu – Un jums? To pašu tikai bez nekā. “Bez nekā” nozīmē, ka viņš ēdīs to zupu, tikai tad, ja no tās būs izmakšķerētas sēnes, sīpoli un vēl sazin kas.. īsāk sakot, ielejiet man buljonu, turklāt pats stulbākais ir tas, ka tas viss cilvēkam šajā gadījumā ir galvā.
Garšu sajūtas formējas bērnībā, un visticamākais mani vecāki ir parūpējušies par to, lai es tā īsti ne par ko neviebtos, jo pēc ilgākām pārdomām tā arī “es neēdu/man negaršo” ēdienu atrast nevarēju. Jā, pāris ierakstus atpakaļ paziņoju, ka neēdu šokolādes saldējumu, bet esmu pārliecināta, ja tas tiktu pasniegts atbilstošā veidā, šo faktu kā tādu es aizmirstu un domātu, ka tāds nekad nav bijis. Joprojām centos atradt kaut vienu “es neēdu” produktu, bet vairāk par mistiskām delikatesēm “sierā rāpo tārpi”, vai “nepareizi pagatavota zivs jūs nogalinās” izdomāt nevarēju. Izdomājos krustu šķērsu un sanāca, ka esmu visēdājs. Ir vieglāk izdomāt, ko es vēl neesmu ēdusi, nekā to, ko vairs neēdu.
Lai labāk saprastu “es neēdu/man negaršo” faktu, jautāšu jums. Kas ir tas, ko jūs neēdat un kāds ir iemesls? Te nav runa par gaļu, jo jums žēl dzīvnieciņu, nav runa par miltu produktiem, jo varbūt kādam ir celiakija. Medicīniskie attaisnojumi ir saprotami, taču mani vairāk interesē tādi bez racionāla iemesla “man negaršo” produkti. Kā tur īsti ir, a?
Košu un garšām bagātu dienu!
P.S. skatoties uz ekrānšāviņu, nākas secināt, ka google arī domā, ka es kļūdījos, jo piedāvā man savu atslēgas vārdu “man negaršo” labot uz “man garšo”.
Peec savas pieredzes zinu, ka, attieciigi pasniegtas needamaas lietas, var iemaaciities eest vai pieradinaat. Pavisam nesen manaa iecieniitaako produktu sarakstaa nonaaca kinza, kuru pirms tam nelietoju…
Manupraat needamaas lietas ir – kaperi, jo kkaada tizla garsha;
termiski neapstraadaati siipoli, jo peec tiem paliek riebiiga peecgarsha un sajuuta, ka saap kakls;
atveesinoshas garshas produkti, piem. aniiss, fenhelis utml.
Veel, ja kkas ir nonaacis garshas kaarpinju uzmaniibas lokaa – es saaku to gadavot/eest, jo biezhi liidz pienaak briidis – paldies, vairs nevajag…
Jebkuraa gadiijumaa – eeshana ir viena lieliska padariishana.
pirmkārt, vakar aizmirsu apsveikt Oskaroto Ilzīti!!!! :)
par šodienas tēmu: vienīgā lieta, kuru es nekādi nēedu tikai tā iemesla pēc, ka man negaršo ir : biezpiena sacepums. šī nepatika līdz totālam riebumam sakņojas manā bērnībā un tajā gadījumā, kad mums bija atvērto durvju diena vecākiem mānā bērnudārzā (netālu no bij. hipodroma Rīgā) un tika klāts bērn.dārza vadība izpratnē svētku galds – katram gabals b.sacepuma, ābols un tēja. man tā garša riebās jau pirms šī zīmīgā datuma, bet nu tur uz mani visi blenza, jo es vienīgā ēdu ābolu ar gardu muti un apskaloju ar tēju, bet tam b.cepumam klāt neķēros, neskatotie uz audzinātāju un auklīšu niknajiem aizrādījumiem. Vecāki man lieliski, jo jo neko man nepārmetav :) bet trauma laikam saglabājusies, jo to lietu nespētu ieēst par pasniegtu visneaizdomīgākajā veidā, jo vaina ir tajā smaržā, kura ir tik īpaša un aizved mani pie traumas bērnībā.
varbūt, ja pastrādātu ar psihoterapeitu – ēstu arī šo brīnumu, bet vai man to vajag? tādu lietu taisa laikam tikai Latvijā, nekur citur pasaulē, nav nācies manīt :)
un vēl Tu Kni piemirsi disclaimer sadaļā pielikt ļoti svarīgu punktu, ko tauta neēd, jo ir alerģijas, tad lūk mans nožēlojamas case, tomēr vēlos padalīties, jo ja nu Tu man kādreiz gatavosi kaut ko ;)
list is following: zemenes, āboli, bumbieri, aprikozes, vīģes (svaigas), mandeles, lazu rieksti un paši trakākie svaigi burkāni, svaigi seleriju kāti – pēc pēdējiem diviem man tik ļoti niez kakls, ka vispār nevaru parunāt :( bet visvairāk mani pārsteidz āboli, kuri man bērnībā ļoti, ļoti gāja pie sirds. izņēmums ir zemenes šeit Tunisijā (laikam nav ķīmijas), jo tās ēdu ar gardu muti, pārējos tomēr ne, jo iztestēju un ir tomēr slikta reakcija pa visu ģīmi un rīklē.
sveikas un atkal jau – atrādi, ja Ilzītei nekas nav pretim – viņas rokrakstu – varbūt varam paanalizēt kopīgi? ;) joks protams, par šādu balvas bonusu neviens netika brīdināts, vai ne :))))
Polijā arī ie biezpienmaize, tikai te sauc par serņiku. :) Nav ne vaines!
Pamēģini ēst mizotu ābolu! :)
Tincii neēd ķiplokus. Tincii neēd, ja ēdiens smird pēc ķiplokiem. Jo bērnībā savu reizi ir ļoti vemts pēc tam, kad paklausīgais bērns pretēji savam riebumam centās izdabāt mammai un apēst tās, bļin, veselīgās ķiplokmaizes. Ja nejūtu ķiploku smaku, tad garša man netraucē.
Nedzeru kefīru – negaršo un viss.
Neēdu marinētas meža sēnes – asociējas ar glumiem gliemežiem.
Ne visai garšo burkānu – zirnīšu sautējums.
Pirmajā brīdī nekas vairs nenāk prātā.
Nedzeru pienu un visus pārējos diezgan šķidros piena izstrādājumus, jo bērnībā piena tantes mazdēls, pie kuras gāju pēc piena, bija ellīgi manī iemīlējies. Man kā mazam bērnam katra iešana pēc piena bija mokoša, jo man viņš tik ļoti nepatika un besīja ārā- viņš bija par mani jaunāks un ārkārtīgi uzmācīgs sīkais. Man ar to pietika, lai piena glāze manī izraisītu riebumu vēl līdz šobaltdienai!
Bieži notiek tā, ka bērnībā neēdamus produktus ar laiku sāk ēst un pat iegaršojas – piemēram, es tagad mierīgi ēdu biešu zupu (svaigas bietes gan negaršo), svaigu kāpostu zupu, ceptus sīpolus un papriku un citas lietas, kas bērnībā ļoti negaršoja.
Mans neēdamo lietu saraksts nav garš – jūras mošķi (ik pa laikam mēģinu iemācīties tos ēst, bet nu nepatīk tā “jūras” garša un viss, kaut arī zivis ēdu labprāt), olīvas, smalkie sieri (visādi pūdētie un ar specifiskām garšām) un kazas piena produkti (nespēju “pārvarīt” to kazas piegaršu), no garšvielām – anīss un kinza (sēklas gan mēdzu izmantot dažādos ēdienos).
Iespējams, ar laiku pie kaut kā “pieradināšos”, bet, no otras puses – kam man censties iemācīties ēst dārgos sierus, ja labāk garšo lētais Holandes? :)
Sirmā iecienīto pavasara zaļbarību – nātres, balandas, gārsas (un ko nu vēl viņš tur atrod) pat pagaršot netaisos, bet negaršo – skābenes, jāņogas, ērkšķogas, asakainas zivis, putukrējuma tortes (staburadzei bija kādreiz tuneļkūka – biskvīta rulete, iekšā putukrējums), salātlapu salāti bez mērces vai vēl briemīgāk – ar kefīra mērci (šitā zupainā pļeka tiešām ir bērnības trauma). Ļoti reti un tikai pieklājības pēc apēdu kaut ko no meža gaļas gatavotu. Ja uz galda ir vēl kaut kas cits gaļīgs, tad meža gaļu vispār neaiztieku. Bet te vainīgs gatavotājs :)
Man negaršo kaperi, anšovi, selerijas kāti, lakrica un kvass. Par pēdējo runājot, bērnībā garšoja kā traks, it īpaši omes brūvētais, bet tagad vairs ni un ni, škiet salkans un netīkams.
1.zivis ne īpaši, svaigā veidā vispār nekādas, jo garšo pēc zivīm, dažreiz kūpinātas + jūras mošķi – visādi kalmāri, garneles, gliemeži u.c. produkti nav priekš manis, vērtīgās nepiesātinātas taukskābes izvēlos uzņemt ar kaņepju eļļu un linsēklu eļļu;
2.marinēti ķirbji ne īpaši, jo ir salkani un (atkal jau skolas pusdienu trauma!) un tos lika klāt kartupeļu ēdieniem, kas pilnīgi pēc garšām neskan kopā necik, toties ķirbju biezeņzupa, piemēram, uj ku garšo;
3.lētas augu eļļas (smarža!), ko ražo no sojas (arī ĢMO) un kukurūzas vai saulespuķu kombinācijas;
4.ēdieni, kas ir pārvārīti un/vai sapočkāti ar majonēzēm, krējumiem, kečupiem, baltajām miltu mērcēm vai citām šausmām.
P.S. No algogola – tīrs šnabis šķiet šausmīgs! Bet tīrs viskijs ļoti labi. Hmmm
rozīnes.. un visi citi pārējie žāvētie augļi un ogas
kāpēc..? nav ne jausmas. pēdējā laika labākais izskaidrojums, kas nācis prātā – lēnā un mokošā nāvē miruši ēdamie.
lakrica. bet tai es ik pa brīdim dodu vēl vienu iespēju.
Redz kāda atsaucība, visiem uzreiz ir ko sacīt:)
Arī man protams ir savs saraksts, lai gan piebildīšu, ka pieklājības pēc vai ja cita nekā nav, varu apēst arī to:)
Es neizvēlos: marinēto kukurūzu, burkānu – zirnīšu sautējumu, jo šie ēdieni ir salkani, ļoti negaršo ne saldētas, ne kaltētas dilles, svaigas gan iet uz urrā, manuprāt atbaidošs izdomājums ir mākslīgais putukrējums, šo visbiežāk esmu spiesta ēst pieklājības pēc viesībās, vairums jaunmodīgo toršu ir pārsaldas briesmu briesmas. Neēdu veikalā iegādājamo majonēzi, tas tā princips vairāk, jo vispār izvairos no sintētiskiem produktiem, mājās vai restorānā pagatavota cita lieta protams. Brokoļi ne visai, bet ziedkāposti ļoti garšo.
Ahā ir kaut kas ko nevaru ieēst fiziski – asi ēdieni ar čili, to nu es nevaru!
Es laikam esmu ideāls kandidāts raidījumam, jo neēdu (tāpēc, ka riebjas un negaršo):
galertu, putukrējumu (bērnības trauma pārēdoties), piena zupu ar plēvi, bietes, sēnes (izņemot šampinjonus), zivis (izņemot tunci un tēta kūpināto karpu), liellopu gaļu (piegarša un doma, ka ēdu govi), visus tos lopu orgānus un mēles, fuuuuj.
:D es lasu, ko citi neēd un siekalu slauku.. :) Labi, ka tikko pusdienas paēdu.. Būtu bads klāt kā likts! :)
Tāpēc es laikam pie gandrīz visēdājiem sevi pieskaitītu, tā liekas.. Bet 2 bērnības traumas, kas patiesībā ir viena, man tomēr ir – neēdu klimpas un neko, kur kunkuļi iekšā (piemēram mannā putru vai ķirbju-mannā biezzupu. Ja nav kunkuļu (klimpu), tad apēdīšu, lai gan laimē nestarošu droši vien!) ;)
Bet tā kā nesen uzzināju, ka tas viss varētu būt saistīts arī ar manām veselības lietām, šķiet ka vismaz manā gadījumā organisms pats zina, ko man labāk neēst..
Ar pārējām, kas bija par dārzeņu sautējumiem un olīvām un gan jau vēl kaut ko, esmu tikusi kādā brīdī galā un nu tos ēdu ar sajūsmu.. :)
Un par šokolādes saldējumu – man ir līdzīgi kā Kni – ja ir iespēja, izvēlēšos citu.. bet tā jau pilnīgā mierā var notiesāt arī to! ;)
Kni, kāpēc tev negaršo šokolādes saldējums?
Iesākot ar atbildi Kukū.
Es to nesauktu par “man negaršo”.
Kā jau teicu, izdomājos krustu šķērsu, bet tādus “man negaršo” produktus neatradu.
Ilzīte pareizi teica, ka, ja ir iespēja izvēlēties citu saldējumu, es izvēlēšos citu nevis šokolādes, jo man tie citi liekas labāki. Vislabākais, manuprāt, ir parastais maximas saldējums (baltais). Tā desiņa. Lūk, klāt pieliek zapti vai vienkārši piespiež drusku citrona sulas + kanēlis = labākais saldējums!
Ir lietas, kuras es neēdu, bet ne jau tāpēc, ka man negaršo. Medicīnisku iemeslu arī nav.
Piemēram, neēdu majonēzi un tos majonēzes ēdienus, jo man liekas, ka ir neveselīgi.
Es neēdu kečupu ne jau tāpēc, ka man negaršo, vai ka pretīgi.. nav veselīgi.
Es neēdu pelmeņus ne jau tāpēc, ka man negaršo, bet gan tāpēc, ka hz, kas tā par gaļu iekšā.. respektīvi – nav veselīgi. Visu, ko neēdu, varu attaisnot ar šādu iemeslu, bet tas nenozīmē, ka man negaršo.
Ir lietas, kuras es nedrīkstu ēst lielos daudzumos, jo man ir traumēts kuņģis un tāda baigā noēšanās var beigties slimnīcā. Āboli un skābēti kāposti. Garšo bezbožna, bet nevaru daudz. Skābēti kāposti ar sīpoliem un krējumu!!! Dievu ēdiens!
Kolēģei teicu, ka es savu mūžu mājās netaisītu rosolu (krabju salātus, kuros nav krabju :D). Neietu uz veikalu ar domu.. nu ko nopirkt rosolītim. I prātā nenāk, bet, ja es aizbrauktu pie viņas ciemos un viņa būtu uztaisījusi, ēstu. Mož viņai gardi sanācis, bet pati mājās netaisītu. Vēl es nepirktu kūpinātu vistu, bet, ja aizietu ciemos, ēstu. Man nav tādas pretīguma vai negaršo sajūtas pret tiem produktiem, es vienkārši nepērku. Man neprasās, varbūt tā to var nodēvēt.
Biju iedomājusies, ka man negaršo šokolādes kūka :D Nezinu, no kurienes man tāda doma bija, bet rudens atvaļinājuma laikā Francijā un Vācijā.. to divu nedēļu laikā.. tik padodiet :D Izrādījās, ka man patiešām garšo un tā iedoma tikai galvā.
Tincii teica, ka neēd marinētas sēnes.
Man jau mirdz acis, kad ieraugu marinētu sēņu burciņu vecāku ledusskapī :D
Pat lakrica man garšo un anīsa šņabim nav ne vainas :D
Sīpolu zupu pirmo reizi nogaršoju šajā pavasarī. Kas tā bija par zupu! Jomajo! Turklāt, ja padomā, cik maksā sīpoli (respektīvi, nemaksā gandrīz neko), tad ar steigu jāiemācās recepte.
Tā kā.. es teiktu, ka te lielākajai daļai viss ir galvā un bērnības traumās, kas attiecīgi arī ir galvā.
P.S. Signe, alerģijas ir pie medicīniskajiem iemesliem.
Man garšo vissss! Tiešām! Vairāk vai mazāk – garšo. Vienkārši neēdu dažus produktus kā Kni saka, tāpēc, ka neveselīgi vai nepatīk kā pagatavots… bet tāpat noraujos i uz pelmeņiem šad tad, i uz čipsiem un vēl visādiem sū…
Šovakar pagatavoju pirmo reizi gaspačo un teicu, nē, šito mēs mūsu ģimenes ēdienkārtē neiekļausim, bet nesaku, ka negaršoja un labprāt to pamēģinātu kur citur…
Man bērnībā gadījās apēst sliktus ananāsu konservus, kopš tā laika man paliek slikti no ananāsu smaržas, jebkāda veida ananāsiem, to sulas un pat domas par tiem. Brīžiem liekas, ka varbūt es bērnībā uz tiem tā pamatīgi par kaut ko apvainojos, jo vēl joprojām pat ieraugot ananāsu vai redzot kā kāds to ēd, man uznāk dusma. :D
Dusma uz ananāsiem, hahahahah! :D (ar vislabdabīgākajiem smiekliem)
Bērnudārzā es biju izslavēta ņerga, tagad tās auklītes varētu pabrīnīties, kā es vinegretu dievinu :) Vienīgā lieta, ko es neēdu nekad ir skābeņu zupa – neesmu pat pagaršojusi, jo no smakas rauj uz augšu.
Par neveselīgām lietām – mums pagājušogad pēc lielām svinībām palika pāri krabju salāti, nolikām ezīšiem. Un ezīši apēda visu, izņemot konservēto kukurūzu – kopš tā laika es kukurūzu nemīlu, jo man liekas, ka ezītis ir gudrāks par mani.
hmm man arī laikam nav nekas tāds, ko neēdu principā. drīzāk ir lietas, ka negaršo tik labi kā citas. nu, piemēram. neesmu sīpolu fans. nezinu, man laikam vnk ir par asu tā garša. uz lašmaizes likšu vienu sīpola riņķīti nevis nokrāmēšu biezā slāni. bet kinza, jā, tā nu gan ir varen pretīga :D esmu mēģinājusi vairākas reizes ieēst, lai saprastu, par ko citi fano, bet nu negaršo. tiesa, skolas laikā es arī nesapratu, kā var ēst olīves. bet tagad garšo. tā ka pēc gadiem desmit drošvien ēdīšu arī kinzu hehe un vienreiz mani pacienāja ar tik trakām anīsa končām, ka nācās izspļaut. un spļaudos es reti. nu, neeeeenormāla garša. vāks pilnīgs. somu nacionālais gardums laikam skaitās :D arī šokolādes saldējums nav mans favorīts. baltais gardāks. :)
Nesmādēju neko, izņemot divas bērnības traumas- klimpu zupu un biezpiena sieriņus. Pārējo- pado’ tik šu’! :D
jau Tunisijas vēlā vakarā bet Latvijas pusnaktī atgriežotie pie tēmas:
atcerējos, ka es nēedu salātus, ja tajos ir kukurūza – nav bērnības trauma, nav arī medīcinisks iemesls jebšu alerģija – vienkārši šajā gadījumā man nepatīk tā saldenā garša (varbūt izskaidrojums ir tas, ka es vispār nemīlu saldumus)
Kni – es arī ja vien ir izvēle, neēdu šokosaldējumu – es pat īsti nevaru izskaidrot, varbūt tāpēc, ka nav ne īsti saldējums, ne šokolāde :)
bet par post ievadā minēto raidījumu – oriģinālais bija mans favorīts 2009.gada un 2010.gada laikā: tas ir franču produkts un oriģinālā saucas “un diner presque parfait” – tad vairākas valstis un tagad acīmredzot LV to kopē – bet mana mīļākā epizode, kuru skatītot vēl un vēl bija par Parīzi – to nevar pat aprakstīt – tantukam katoliete aristokrātei pirmā stāva dzīvoklī ar skatu uz Eifeli (so imagine how much money she has) vārot eļļā apero nolūkos courgette ziedos aizsvilās plīts – kamera rāda tikai kājas, jo viņa brēc, lai cameraman kaut ko darot un tad ierodas ugunsdzēsēji, bet kundzīte vienā mierā pasniedz plānotā epero vietā vizbulīšu ziedus, kuri ir ēdami :) kolosāls raidījums tas bija, jo tur arī bija viena jaunbagātniece ar melnu ādas krāsu, kura vēlējās būt dikti smalka un norādīja aristokrātu dāmai, ka pie individuālajiem sāls un piparu trauciņiem, kuri katram viesim bija atsevišķi, vajogot mazas karotītes, jo ar roku ņemt neesot smalki un higiēniski, bet jau nākamajā vakarā ejot ciemos pie jauna franču vīnu pārzinātāja un restorāna īpašnieka pati (es nepārspīlēju) izlaizīja šķīvi ar gardo sarkanvīna bāzes mērci gaļai un vēl pārbaudīja, vai nav palicis katliņā.
lūk, diner presque parfait – kas tulkojot būtu – gandrīz perfektas vakariņas :) dodos gatavot vistas salātus bez majonēzes un kukurūzas! bon appetit, jums arī, vēlie putni!
Vācijā ir Das perfekte Dinner, kas savukārt nozīmē to pašu. Patiesība ir tāda, ka neviens neko nekopē, visi adaptē. Tiek iegādāta licence un taisi tik augšā. Tā jau notiek ar visiem dziedāšanas un dejošas projektiem. Latviešu variantam nav nekādas vainas, tikai tie daži dalībnieki ir zem katras kritikas. Kaut vai šīs nedēļas uzvarētājs itālis Pecolli… kas tas par itāli?! Kārklu itālis kaut kāds. Pēc tā, kā viņš neko neēd, domāju, nez kurā Itālijas čuhņā viņš ir audzis. Jūras veltes viņam vēk… ķiršī vēk.. tomāti vēk.. zupas vēk.. kamēr pats saldo iztaisīja ar putukrējumu no flakona! Tas viņam esot garšīgs :D :D :D
Neēdu un vienkārši negaršo taukains, eļļā cepts ēdiens – tas var būt jebkas no produktiem, negaršo burgeru ēstuvju ēdiens un viss, kas ir pārlieku salds. Kopš bērnības arī negaršo tāds ēdiens, kas man vizuāli nepatīk. Bet visādi citādi arī grūti atrast ko tādu, kas man vienkārši negaršo (izņemot jau minētos burgerēstuvju brīnumus – nudien neredzu tur neko garšīgu).
AK, laimīgā! Man kā reizi garšo viss neveselīgais, kas cepts vai vārīts (fritēts) eļļā, visi burgeri un frī kartupeļi. Bet nu tas nenozīmē, ka es neapzinos neveselīgumu un to vien daru, kā sēžu Zelta arkās vai leju uz pannas taukus.
Bet – es jūs te visas tūlīt nošokēšu – man garšo un es ēdu miltu mērces :)
hmm… sēžu un domāju….ko gan tādu neēdu… un izrādās gana daudz, ko neēdu :) Pirmkārt jau tos jūras mošķus… zivis – jā…bet visus to gliemjus un visādus citādus radījumus…nini…. un vēl, te gan ir medicīnisks iemesls…. nepanesu lauku pienu…. kefīrus, paniņas, biezpienus jā…bet no piena vairos… arī olas mani neuzrunā…Banānus neēdu līdz brīdim, kad piedzima dēls…. nav tā, ka tas būtu gardākais auglis tagad priekš manis, bet nu apēst varu…
Bet par raidījumu “Gandrīz ideālas vakariņas” runājot… mana vakara izklaide starp darbiem…. bet šis nedēļas dalībnieki ir tik nesaderīgi… tik pasīvi, ka galīgi neinteresants palicies….
Kad biju maziņa mums gimenē nebija daudz naudas, tapēc katra reize, kad tikām pie kaut ka īpaša beidzās ar ārkārtīgām rijības izpausmēm. Un ar banāniem man kaut kā nesanāca. Laikam tad mamma vēl nepazina un nemācēja pateikt, a tie banāni, kuri ir zaļā krāsā, vēl nav īsti ēdami. Es aiz vaigiem laikam sastūķēju kādus 3-4 zaļus banānus, aizbraucu mājās un ātri vien viņus izdabūju atkal ārā. Un kopš ta laika banānu smaka (vai doma par to) man liek justies nelabi.
Man tā pat kā Tincii garšo un es ēdu miltu mērces :) un vispār sevi pieskaitu pie visēdājiem, izņemot vienu – bērnības trauma no skolas laikiem – piena ķīselis, bet ja man kāds piedāvātu bez tiem kunkuļiem, varbūt arī apēstu ;))
Jā, šitas paziņojums bija labs :D No sērijas: hopā! Kas ir ko? Negaidījāt, ja? :D
Man negaršo – kaperi, pētersīļi (tas laikam no bērnības, kad mamma bija dzīva, viņa salātus rotāja ar pētersīļu lapiņām un viņas “jaukās” draudzenes mūždien tos pētersīļus krāva manā šķīvī… :( ) , piena zupas (nesaprotu garšu), burkānu sautējumu, ceptus kabačus (izraisa vemšanas refleksu pati garša). Man negaršo apelsīnu ledenes, jebkuras konfektes ar apelsīnu garšu, man tās šķiet pretīgākais, ko vien ir izdomājuši. Šajā filmā -> http://www.imdb.com/title/tt0209475/ , Steve meta ārā M&M konfektes, kuras nebija brūnā krāsā, es metu ārā visus saldumus, kam ir apelsīnu garša! :D Pilnīgi visus, zefīru, stiklenes, saldējumu, kāruma sieriņus ar apelsīnu garšu utt… Un šķiet, kā pēc atvaļinājuma Maljorkā vairs neēdīšu mīdijas, nejūtu garšu pilnībā… Bet pārējās jūras veltes manī izraisa laimes sajūtu! :)
Un laikam esmu dīvaina, bet MAN GARŠO plēve, kura veidojas pienam dziestot! :P
Lūk, es visu saprotu, bet kā var savienot šos abus, ne:
-> piena zupas (nesaprotu garšu)
-> MAN GARŠO plēve, kura veidojas pienam dziestot! :P
Kā?!?
Visu shiis diskusijas laiku niezeeja nagi uzrakstiit, ka man garsho piena pleeve, bet negribeeju bojaat tautai duushu. Un re! Shitaads atklaajums – pasaulee, tomeer ir divi shiis retaas sugas paarstaavji!!! Net five, Meenesmeiteen! :)
ņu, es neēdu piena zupas vispār un pat plēvi no tām! :D jo mana oma gatavo piena zupas priekš sevis un parasti piena zupas nepaliek virtuvē…
A piena plēvi var dabūt uzkarsējot pienu… Parasti pienu dzeru uzsildītu (nu kaut kā tā iegājis)…
Si, ņu re… :) Man prieks kā neesmu vienīgā… :))
Am, lūk, kas man pēdējā laikā šķita pretīgs, atcerējos tikai šodien – sojas piens… (brrrr…)
Kni, esi kādreiz ēdusi sklanduraušus? Tev garšo?
Man laikam nav iebildumu pret kādu konkrētu produktu. Man ir iebildumi pret negaršīgi pagatavotu ēdienu :)
Bet mājās gan man mīt viens tāds, kuram neēdamo lietu saraksts ir krietni garāks nekā ēdamo, kurā lielākoties ietilpst tikai džankfuds, karstmaizes un karbonāde. Pārējo pat atsakās pagaršot. Nu es daudz nebēdāju – lai gatavo sev pats!
Man ir aizdomas, ka to piena pleevi neviens nav meegjinaajis pagarshot..
Aa, atcereejos – es needu piena shokolaadi, taapeec manas meitas ar vieglu sirdi man to piedaavaa. Tad es viegli saraucot degunu novelku – pieeena..
Man ir aizdomas, kā visiem ir trauma pēc bērnu dārza, tāpēc piena plēvei saka – pēēē! :) Es bērnu dārzā neesmu gājusi, tādējādi mani tas neietekmē… :)
Tā īsti nevarēju izdomāt, kas ir tas, kas negaršo, bet ko es varētu ēst (neēdu gaļu (žēl dzīvnieciņu, negaršo un nejūtos labi ēdot), pienu (nepanesu), visādus pusfabrikātus un citas neveselīgas lietas, tāpēc tās atkrīt automātiski). Tad nu ar mokām šo to izdomāju: sparģeļi (esmu devusi vairākas iespējas, bet nebūs), lakrica, baklažāni (varbūt arī jāmāk ļoti meistarīgi pagatavot).
Man ar kaa Kni neiet pie duushas shokolaades saldeejums, eest jau eedu, bet ja ir izveele starp kadu citu un shokolaades saldeejumu, tad labpraataak protams izveele kritiis pa labu citai shkjirnei. Un patiesiibaa arii neesmu taada shokolaades fane, kaa sievieshu zhurnaali raxta, ka shokolaade ir sievieshu labakais draugs – nemaz nee, man vinju vareetu tonaam kraameet apkaart!
Taada lieta ko tieshaam needu, negarsho ar kaa jau daudziem naak no beernudaarza laikiem, kuru man vnk seezjot klaat spieda un cirta ar karoti riiklee – piena daarzenju zupa… Bet savukaart izslaveetie “punkji” – piena kjiiselis – visi sho kjiiseli atdeva man, tie bija mani lielaakie sveetki veederam skolas laikaa! :)
Ir lietas ko agraak it kaa needu, bet tad ar lielajaam karoteem.
Un runaajot par piena pleeveem, piemeeram, gatavojot kakao – NJAM! Kas citam liek saviebties, man shkjiet atk nesaprotams!
Esst eedu visu, esmu daudz ko noproveejusi vnk aiz zinjkaariibas, lai zinaatu tas buus manaam garshas kaarpinjaam vai nee.
Līga.. nu nav runa, ka man neiet pie dūšas, bet, ja ir citi, es ēdu citus. Ir arī garšīgi šokolādes saldējumi. Principā ēdu visu, vienīgās diskusijas var būt par pagatavošanas veidu, kad kaut kādā veidā var produktu sabojāt.