Ogle

Kaut kādā brīdī pēc garās pauzes notika lūzums.
Jūsu vēstules piepildīja elektroniskā pasta kasti un es spēju tik fiksēt katru domu un vēlmi. Arī Ieva, ārkārtīgi aizrautīga un mazliet gaisīga būtne, ne tikai izteica savu vēlmi, bet paspēja ziloni sagādāt arī māsai.

Pirms sāku stāstīt par pašu ziloni, varbūt atkārtošos, bet man ir milzīgs prieks katru no jums satikt dzīvē, mirkli aprunāties un uzzināt, pie kā tad mani darbi aizceļo. Jūs esat brīnišķīgi cilvēki. Katrs ar savu domu, ārkārtīgi skaisti un siltiem smaidiem. Šīs tikšanās manī modina pateicību par visām šīm iespējām un tikšanās reizēm, par iespēju piedzīvot jūs.

Bet tagad par ziloni.
Oglītim jau ir brālis, kurš savu dzīvi nu jau dzīvo pie Gintas. Ja toreiz zilonis tapa mazliet nejauši, mazliet taustoties un tikai nojaušot, kas galā varētu sanākt, tad šajā reizē pie sevis klusi cerēju, ka izdosies panākt vēlamo efektu. To oglīti.

Ar šo otro ogles ziloni manī rodas vēlme sēriju paturpināt un attīstīt, veidojot kaut ko lielāku. Dedzinātā koka efekta izvilināšana no veidojamās masas ir kaut kas mazliet maģisks.

Ar oglīti ziloņparādi šonedēļ beigšu. Ceru, ka šajā pavēsajā laikā sevi kārtīgi svilināt un ka tās jūsu liesmas silda gan jūs, gan citus.

Lai silti!