Laikā, kad mākslīgums dejo savu uzvarošo deju, kura cerams, pavisam drīz beigsies, manuprāt, jāpriecājas par katru priekpilno, nejaušo un īstas sajūtas radošo brīdī. Pat ja tas ir kāds nieks, taču arī tas var būt neizmērojams prieks.
Priecājos par to, ka atkal esmu saņēmusies lipināšanas darbiem, priecājos par to sajūtu, kas mani atkal pārņēma, proti, to, kas ir tik pacilājoša, tik iepriecinoša, ka vienīgais, kā tajā brīdī pietrūkst, ir kāds, ar kuru tāds dažas sekundes dalīt. Skat, skat, kā sanāca.
Skat, skat, vai Tu tā māki?
Lai jums tomēr rastos kripatiņa ticības tam, ko redzat, publicēju visas bildes.
Zilonis ar dīķīti un pīli miglā pieejams.
7 delfīni.
Ja nāksi pakaļ, un man nebūs jāiet Tev pretim – 6 delfīni.
Lai gardas vakariņas un kāds mazs, bet īsts prieks!
P.S. Bilžu sērija veltīta manai BizBizMārai
Es gribu šo ziloni! (Es Tev piezvanīšu vai uzrakstīšu ēpastu par detaļām) Paspēju pirmā?
Paspēji, turklāt Tu taču zini parasti vistuvāko ceļu. Gaidīšu epastu.
Bizbizmārītes gan nebūs. Piedod.
Eh. Būs jāgaida, kad pieejamas kļūs arī bizbizmārītes.