Kni virtuve

love yourself more

Pa jumtiem

Atvaļinājums ir galā. Vai man žēl? Nezinu. Vai vajadzētu vēl? Iespējams. Fakts gan ir, jebkura brīvdiena, kas citiem nav brīvdiena, lieliski spēj parādīt, ko citi domā par to, ka tev ir brīvdiena. Ko nu par to. Esmu paspējusi pabūt vairākās izstādēs, koncertos, satikt draugus, dažus nesatikt, salabot mājās to, kas labojams (grandiozs paldies, Zais!), izpildīt vienu no “gribu, lai man mājās būtu” lietām, pabeigusi visus pasūtījumdarbus, dažu dēļ krietni sakreņķējusies, paspējusi arī pastrādāt (kā Juris Šleiers teica, atvaļinājums ir tad, kad nav jāiet uz darbu, bet ir jāstrādā), paspējusi uzplēst rētas un traumas, tātad – sakreņķēties vēlreiz, paēst ārpus mājas (jo ēst ir forši), atrisināt divas krustvārdu mīklas (paldies, Draugs, ka vienmēr ļauj sapļeckāt savu IR) un beidzot pabeigt lasīt grāmatu, kura uz kādu brīdi bija iestrēgusi un finālā izrādījās, ka tās labākā daļa sākas tieši tur, kur biju apstājusies.

Bet tagad gan par jumtiem. Viena diena tūristiņā. Man šķiet, ka tiem ceļotājiem te ir daudz ko redzēt un bildes sanāk nesliktākas kā no Romas.

Lai silti un ražīga darba nedēļa!

Atvilktne: Kni.stāsts

Leave a Reply