Pirms kāda laika kafijpauzē kāds no kolēģiem atstāstīja joku par to, kā jāuzmin, kas ir mazas jaunkundzes mīļākā krāsa, ja tā sākas ar burtu “o”. Loģiski, ka pirmais, ko teicām, bija oranža, taču ne, pilnīgi garām. Ozā! Ozā krāsa ir īstā. Tad, lūk, pēc būtības tad arī, manuprāt, tai ozā krāsai arī jāpaliek bērnībā līdz brīdim, kad mazais cilvēks pieliek klāt burtu “r”. Tad gan viss.
Bet cilvēki dažādi, vēlmes dažādas, un man tie stulbie, bet varbūt ne stulbie principi un vēlme atrast vidusceļu. Tad, lūk, pieaugušo ozā krāsa vārdā “bordo” savienojumā ar pāris sveikām no bērnības.
Lai priecīgi un silti!
Sasmaidījos par to ozā, paldies Tev! :)
Un zilonis kā allaž – skaists un acij tīkams.
Oi, kā sapriecājos par to mīļāko krāsu, kas sākas ar O! Tas līdzīgi kā īpašība, kas piemīt katram policistam un sākas ar burtu N – (e)ntelekts taču!
Kā man tādu gribētos!
Nu re, kādas visas priecīgas. Tas labi. Paldies!
Er ist sooo süüüss …. aaahhhh…. Mana mijaakaa kaasa ;)