Stāstīt atkal to, ka ziema mums tāda nepadevusies, lai gan esmu pretējās domās, ka sniegs visu padarītu gaišāku (nē nu, var jau ieslēgt gaismu vai cerēt ka saule uzspīdēs) un vispār.. tā vietā es labāk atrādīšu ziloni, kurš pēc vairākiem “nesaprotu” un “kā tu īsti to domāji” ir nonācis pie kompromisa, izsildījies krāsnī divas reizes un galu galā atrādījies foto objektīva priekšā. Iesāku darbu pagājušajā gadā, samierinājos ar “īsti nav tā” un pabeidzu visu šajā. Manuprāt, godīgi.
Lai silti un mīļi!
Mani smukuči :))))
Nu ko, lai saka … ka silgi naak, tas labi naak! Daumen hoch :)
Sandrai paldies par pacietību, Līgai par īkšķiem!
Patiesībā, kad uztaisīju tā, kā nevajag, jau sapratu, kā vajadzēja, bet vajadzēja divas reizes piešaut roku ar tiem rotājumiem un vēl pārliecināt Sandru, ka šādi te vajag.