Kni virtuve

love yourself more

Par diviem plakātiem: zilo un plakātu ar ķeksi

Septiņpadsmitā septembra jautājumu izlemšu pie sevis klusībā, taču, lai neignorētu šī brīža aktualitātes, esmu nolēmusi tomēr mazlietiņ padauzīties, proti, paspēlēšos ar bildēm.

Pa ceļam uz tramvaja pieturu mani jau kuro rītu sveicina divi plakāti – viens ar ķeksi un vīrieša bisti, kura raugās tālumā tieši uz daudzstāvu autostāvvietu, bet otrs – zils, sazīmēts ar visādām shēmām, kurām manī būtu jārada skaidrība. Pirms ķerties pie plakātiem, jāatzīstas, ka izskaitļoju soļu skaitu no manas pastkastītes līdz atkritumu konteineru rindai. Akurāt 27 soļi nepieciešami, lai apdrukātās avīželes nonāktu zaļajā zārciņā. Būtu krāsns, varētu ņemt iekuram.

Tad par tiem plakātiem.
Savulaik wordpresī bija kāds, kurš eleganti prata analizēt simbolus, logo un vēl visādas tāda tipa stelles, kurām vairums nemaz nepievērš uzmanību. Diemžēl jāatzīst, ka šo blogu atrast vairs nevaru, un, cik atceros, tā autors kādā brīdī pārstāja rakstīt. Žēl.

Apskatot zilo plakātu, nosmējos, ka tā izstrādātājam cieša draudzība ar galvu nepastāv, jo, ko es redzu.. Latvijas karti sašķēluši trīs daļās, uz katras no tām uzrakstot attiecīgi: latvieši (rudu, apsveicu, Tu ar savu piedzimšanas vietu esi trāpījusi), krievi un CITI! Ģeniāli! Es jau saprotu, ka ir bijuši centieni parādīt sašķeltu valsti, bet ar šo pašu centienu mani un manu dzimto pusi „prasmīgais” maketētājs iekļāvis sadaļā „citi”, turklāt šāds šķēliens man neglaimo. Sevi nemēdzu pieskaitīt kategorijām „neviens”, „visi”, kur nu vēl „citi”. Tā varētu ķidāt pilnīgi visus zilās krāsas plakātus, par viņu logo nemaz nerunājot. Man ir tikai viens jautājums: Vai tas, kurš izstrādā šīs daiļrunīgās shēmas, kādreiz ir iedziļinājies, ko šādi shematiski zīmējumi var patiesībā nozīmēt?

Pievēršoties plakātam ar bisti un ķeksi, gribas jautāt: kā es varu atdot savu balsi par cilvēku, kurš man pat acīs paskatīties nespēj, bet gan lūr kaut kur tālēs zilajās, it kā izvairīdamies no mana skatiena, kas iespējams griezīs jo dziļi! Ja gribas pamācīties, kā noturēt vēlētāja skatienu, tad man ir viens senāks ieraksts..

Bija viena no tām skaistajām ziemas dienām, kad sals ir žēlīgs, saule devīga un kaut kur tam visam pa vidu plivinās baltas sniega pūkas, kas sasniegušas zemi, tūlīt kūst.
Pūta viegls vējš un es sacēlu mēteļa apkakli augstāk, šalli savilku ciešāk un tad es ieraudzīju Viņu.
Skatiens burtiski urbās cauri un visu laiku, kamēr gāju Viņam pretim, tas turēja mani cieši un nelaida vaļā. Viens no tiem šarmantajiem.. vintage vecuma vīriešiem, kas sen vairs nav puikas un vecums ir viņu košākā rota. Viegli smīnot, Viņš joprojām skatījās tieši virsū un gluži kā “Mona Lisa” savu skatienu noturēja no jebkura rakursa. Tā vien gribējās nolaist acis, lai vēlāk tās viegla smīna pavadītas, atkal celtu augšup. Pagāju viņam garām un tajā mirklī kaut kas tomēr lika atskatīties.
Sasodīts! Brūss reklamē šņabi :D

Viss šis varbūt pa jokam, bet katrā jokā ir daļa patiesības. Arī šajos.

Atvilktne: Kni.nieki
  • prieksgatavot saka:

    Neskatoties uz reklāmu izpildījumu, maģiskais reklāmas brīnums ir noticis, viņas ir ievērotas un tas jau ir galvenais..(ak, man kā reklāmas psiholoģiju studējošai būtnei gribētos vēl ko pakomentēt, bet nu šoreiz lai paliek kā ir)

    07/09/2011 at 17:05
    • Kni saka:

      Piekomentē gan! Kāpēc klusēt, ja ir ko teikt, turklāt, ja Tu studē reklāmas psiholoģiju.

      Man nepatīk filozofija – ir pamanīts, ir ievērots. Sūdu uz ielas arī pamana, kad tajā iekāpj.

      Citādi, gribēju vēl piebilst par šo pašu tēmu un mistisko dalījumu. Lai zatlerieši man parāda, kur Latvijā ir vienoti latvieši, pirms likt uz viena nošķeltā gabala tādu uzrakstu. Lai parāda! Kur? Turklāt mūžīgais dalījums latviešos un krievos man jau sen ir aknās.

      Ja es kritizēju, tātad man jābūt risinājumam. Man ir!
      Ja tik ļoti gribējās šādā veidā attēlot sašķeltību, tad vajadzēja ar zemāk redzamo kartīti uzspēlēt “Nāves ēnā”, un viss būtu bijis kartībā.. vismaz vizuāli un shematiski.

      07/09/2011 at 19:27

Leave a Reply