Par jaunu sākumu

Uzvilku plašķi, apsēju lakatu ap galvu, izveidojot mazliet nevērīgu turbānu, un nolēmu par spīti lietum tomēr braukt ar riteni. Tik ļoti manī turējās vasara, lai arī ārā jau ir rudens.

Tātad, gladiolu šķēpus vicinot, asteru krāsu salūtu saujā turot, novēlēšu to, par ko atceros katram septembrim sākoties: skolotājiem saglabāt sevī skolēnu, profesoram – studentu, bagātniekam – vienkāršu cilvēku, poņai – čuju un ņuhu, perfekcionistiem – nejaušību, lieliem māksliniekiem – zīmētāju, pieaugušajiem – bērnu, kas mīt iekšā.

Pat ja šodien nedodies uz skolu, pat ja neiesi nevienai no tām tuvumā, arī šis var būt tava “mācību gada” sākums, tiesa gan, mazliet citādu mācību, kuras jāizvēlas pašam.