Par klusumu un sushi ēšanas etiķeti

Runā, ka, ja nevarot pateikt neko labu, tad esot jāklusē.
Tad jūs paši saprotiet, ko es taisos atkal darīt. Varbūt pāries.
Citādi, ja jums nebija doma man zvanīt, tad nezvaniet. Ja nebija doma man rakstīt, tad nerakstiet.
Vispār esmu nogurusi. Nogurusi no samākslotām emocijām, no cilvēkiem, kas izliekas par to, kas viņi nav, no cilvēkiem, kas vienkārši izliekas. Gribas beidzot kaut ko īstu!

Citādi, kamēr es ieturēšu vārdu diētu, paskatieties, ka pareizi ēst sushi. Kas zina, atbrauc pavasarī jūsu japāņu draugi kā gājputni kopā ar silto vēju, bet jūs nepratīsiet to, kā šī lieta patiesībā darāma.

Published by

Kni

Love yourself more

14 thoughts on “Par klusumu un sushi ēšanas etiķeti”

  1. tad, kad tu kādreiz atbrauksi pie manis ciemos, es tev likšu nogaršot manis pašas taisītos maki sushi. Tu pirkstiņus aplaizīsi.
    Man jau pašai sagribējās tagad….

  2. Dod Dievs, man līdz Tevīm kādreiz iztaisīties.. Tu dzīvo sasodīti tālu, Tu to zini? Kāpēc gandrīz visi man svarīgie cilvēki dzīvo ārpus šīs valsts? Dievs, tak apžēlojies par mani (kaut vismaz VIENU reizi)!
    P.S. Ar to es negribēju teikt, ka Tev jāpārceļas atpakaļ, tik egoistiska es neesmu. Es varētu arī uz kaut kurieni pārcelties, tikai jāizvēlas valsts, bet tad citi domās, ka tā ir bēgšana. BET vai mums interesē, ko citi domās?

  3. gan jau iztaisīsies :))
    tu vēl jauna, tev jau nav jāpārceļas pa visam. Šai pus robežai jauniešiem patīk daudz ceļot, lai redzētu kā citur dzīvo. Mož tev arī jāpamēģina. Daži gadi vienā valstī, daži citā. Varbūt tas ir tas, ko tev vajag?! Un tiešām kāda citiem darīšana, ko tu ar savu dzīvi dari? Tas ir mūsu mazās valsts stereotips, ka bēgam. Varbūt mēs gribasm iegūt plašākus priekšstatus par pasauli. Mēs patiešām dzīvojam, ļoti mazā valstī.

    1. Jā tricārs toč tuvojās mums visām. ;) Bet mož to tev tieši vajag. Izkustēties no mūsu mazās valsts. Jani cilvēki, janas iepazīšanās, jaunas idejas un kas zin, varbūt atradīsi to, ko meklē un ātri vien būsi atpakaļ.
      ( es te fantazēju, cenšos uzmundrināt, patiesībā es jau nekā nezinu, tikai jaunu pasauli esmu mazliet iepazinusi. iepriekš dzīvoju tādā šaurā redzes lokā, bet tagad tik daudzas kulturas esmu iepazinusi)

      1. Lai nu kas, bet redzes loks man nav šaurs. Paldies par centieniem uzmundrināt, bet lai cik tas riebīgi neizklausītos, to darīt nevajag. Gan es pati, citādi žēlota jūtos vēl nožēlojamāk. Paklusējam kopā un krājam naudu biļetei pie Tevis, lai var saēsties visādus labumus un ne tik to vien =)

  4. ak šausmas, izrādās, ka es vispār neprotu ēst sushi! Tincii nosarkst, nokaunas un ielien stūrītī.

    1. Nekaunies, lasi un mācies. Stūrī neko iemācīties nevar un parasti vēl ir arī tumšs, kas savukārt nozīmē to, ka neko nevar redzēt.

  5. ne par tēmu – kāpēc man ir piešķīries/piešķirts zaļš musturis? :D Gribu dzeltenu! :D

    1. Ui, nesaki man par to saņemies, es katru dienu to dzirdu. Negribu vairs, bet par to musturu ir tā, ka man domāt, to Tev piešķīruši pēc IP adreses vai arī Tavam vārdam. Es neatceros, Tu sākumā arī biji E.?

  6. Lab, lab, E. vairs neko par saņemšanos. :) E. tikai grib dzeltenu musturi. :D:D:D:D Ai, man šodien pilnīgs sviests galvā. :D Esmu atstāta viena pati ar visiem darbiem. Pašai man vajag saņemties… :D:D:D

  7. nu jāāāā…. a es mēģināju visu sagrābt. :D nekas jau, protams, neizdevās. :)
    Lai Tev šovakar silti, silti, tas nekas, ka ārā auksts. :)

Leave a Reply