Par mieru un sakuru

Atkāpe Nr.1. Tajā dienā, kad darbā stāvēju pie loga, dzēru tēju un ēdu maizīti, dzirdēju, kā Renārs dzied kādu nedzirdētu dziesmu. Sajūsmas pilna, kā tāda vista kladzinātāja, skandināju – puikām jauna dziesma! Puikām jauna dziesma, dzi? Neviens jau tā īsti mani par pilnu neņēma, bet, skat, šodien visiem uh un ah – prātiniekiem jauna dziesma. Tieši tā pati, kuru es dzirdēju todien.. tēju dzerot un maizīti ēdot. Ir laba. Mierīga. Tieši tas, ko man šobrīd vajag – miers.

Atkāpe Nr.2. No rīta atverot epastu, man salēcās sirds. Vēstule no BaltijasGaisa par izmaiņām lidojuma laikos. Satraukums tik liels, jo pirms nebiju vēstuli atvērusi, vēl nezināju, kuram tieši lidojumam tie laiki samainīti un cik tas ļoti apdraud visus pārējos plānus. Ar steigu vēru vaļā, klikšķināju uz norādītās saites un še tev, brāli, vasarsvētki visa gada garumā! Tās milzīgās izmaiņas ir nekas cits kā lidojuma laika maiņa par 5 (!!!) minūtēm. Izlidos nevis 14.20, bet gan 14:25. Glauni! Visā manā lidojumu pieredzē ir bijusi labi ja viena reize, kad baltiks ielidojis vai izlidojis laikā. Tad sajūsmā gribas skrāpēt krustiņu lidmašīnas salona priekšējā krēslā – yeah, u did it!
Tā kā tas ir lidojums mājup, varēja mierīgi piemest kādu stundu, es padzertu kafiju un nopirktu košļenes kā sīko suvenīru.

Nekādu atkāpju. Tie foto loto – mana variacija par sakuras ziedēšanu un līdz ar to arī noslēdzu purpura sēriju, kā arī esmu izpildījusi vienu pasūtījumu rindu, ar kuru tad mana plastikošana arī atsākās. Šī broša, kā arī auskari, ir bijusi vesela pacietības pārbaude, jo nevienu manis darinātu lietu tik pacietīgi un uzcītīgi slīpējusi nebiju. Vakardien, kad skatījos uz to, īsti nebiju apmierināta ar rezultātu un tik ļoti nemaz negribējās atstāt svītras, kas liecinātu par to, ka tas ir roku darbs. Auskari ar pirmo reizi arī nesanāca un labi vien ir, ka nesanāca. Pārformēju ideju un radīju pavisam citādākus. Lai nu kā, vērtējiet – slavējiet un peliet. Visa šī sakarā vislabāk man patika kāds visai spontāns un nesamākslots izsauciens no rīta, ieraugot šīs bildes: “Mamma mia. Bļ* ku labs” :D Pie tā arī palikšu.

Published by

Kni

Love yourself more

5 thoughts on “Par mieru un sakuru”

  1. par šo darbu es jau izteicos draugos :)
    Bet Kni, nu kur Tu lidosi? Un kāpēc Tevis nebija skaipī? Ceru, ka neesi slima ar to vīrusu, ko visi te cītīgi auklē.

  2. par šo komplektu es tāpat kā Inga tikai varu noelsties … kaut man tādi būtu… bezgalbezgalskaisti

Leave a Reply