Kni virtuve

love yourself more

Par siltu pienu

Sākumskola.
Neliela telpa, kas ož pēc piena. Silta piena. Tiesa gan šī smaka nespēja sacensties ar pretīgo plēvi, ar kuru šis piens bija pārvilcies. Mazas, baltas metāla krūzītes saliktas rindā gaidīja mazāko klašu skolēnus, kad tie nāks un izdzers dienas piena devu. Starp tiem piendzērājiem toreiz biju arī es, tikai atšķirība tāda, ka paveicu šo netīkamo darbiņu ar krietnu devu nepatikas un pretīguma. Vēl tagad atceros, kā tētis iedeva līdzi uz skolu marcipāna tāfelīti, lai šis pasākums neliktos tik neciešams.

Kaut kad starp vidusskolu un pamatskolu.
Klepus rībināja iekšas kā atraktīvākais bundzinieks un, pēc zālīšu uzlējuma elpošanas zem dvieļa, sekoja nākamā procedūra, par kuru saņēmu 10 santīmus. Krūze piena ar sviestu un medu. Atmiņas no sākumskolas par silto pienu bija iedzinušas mani tādās šausmās un ārprātā, ka šo procesu biju gatava veikt tikai par samaksu, tiesa gan – niecīgu, taču toreiz par desmit santīmiem skolas kafejnīcā varēja iegādāties bulciņu un tie jau nav nekādi joki. Var arī paciesties un mazliet paviebties.

Kad šovakar kāsējošajam kaimiņam no citzemes piedāvāju šo “burvīgo” dzērienu, viņš sākumā tā kā atteicās, bet vēlāk piekrita. Uzvārīju pienu, izkausēju karoti sviesta un medus. Apbrīnojami! Ne vaibsts nenošķobījās. Izrādās, ka citu zemju garšas kārpiņas šo dzērienu atzīst par labu esam. Tagad vien atliek cerēt, ka arī klepus sāks mitēties. Pēc visiem šiem pasākumiem varētu iesmiet, ka manī mīt arī nerealizējusies ārste :D :D :D
Ak, un Agnesei liels paldies par Aveņu lapu tēju. Tā arī tika likta lietā =)
Links uz FOTO

Atvilktne: Kni.stāsts
  • agnese saka:

    es pirms gada ar dzēru šo viru pēc ilga, ilga pārtraukuma – protams saviebusies, taču tik ļoti traki nebija. Tomēr tā bērnības trauma ir dziļi iespiedusies atmiņā.

    17/10/2010 at 22:58
    • Kni saka:

      Manā gadījumā šai dzirai parasti “piešauju” pieaugušo ļaužu garšu.. 50 g brendija :D bet citādi taisnība par to bērnības traumu, lai gan pats dzēriens nemaz nav pretīgs.

      17/10/2010 at 23:01
  • Mēnessmeitēns saka:

    :) es laikam esmu dīvaina, jo man tīk tā plēvīte… :) jau no bērnības. Un visi viebjas, kad to tiesāju! :)
    Jā, un vēl labs līdzklis pret klepu ir, pioens, kas uzvārīts ar sagrieztu, palielu ķiploka daiviņu! citi saka kā izklasās pretīgi, bet piens nomāc ķiploka garšu un nav tik traki! :) un palīdz lieliski!

    17/10/2010 at 23:12
  • Tincii saka:

    pienu ar medu vēl kaut kā varētu, bet tas sviests!!!
    Tikpat labi var pamēģināt kļūdīties tā, kā es bērnībā – re, krūze ar aukstu tēju! Tā gribas dzert…iedzēru lielu, LIELU malku, un tad sapratu, ka mamma ielējusi krūzītē eļļu…

    18/10/2010 at 09:39
  • Viena cita saka:

    es ari maza būdama dabūju šo dziru dzert. mang garšoja, bet plēve riebās.

    tagad mamma vairs tādu neliek dzert, jo izlasīja mājas viesī, ka piens rada krēpas, kad klepo. vajag pēctam ūdeni uzdzert lai nestāv kaklā tā pienskābe.

    bet, tas klepus varētu būt arī jaunais vīruss, kas man pielipa. klepos kā traks, ja neiedzers kādu sīrupiņu

    18/10/2010 at 14:07
  • Elīna saka:

    Mans ziemas vakaru favorītdzēriens, kad gribas sasildītiesm, vai nomierināties pēs saspringtas dienas – karsts piens ar medu un kanēli. Garšo ļoti labi!

    18/10/2010 at 14:47
    • Kni saka:

      Kad Tu, Elīn, tā pasaki par to pienu, medu un kanēli, dikti sagribējās šādu dzērienu.

      18/10/2010 at 21:21
  • Laura saka:

    man un vīram garšo tāds piens :)

    23/10/2010 at 00:14
  • evita saka:

    Tā kā es krekšķinu jau pāris nedēļu, būs man arī jāierauj, jo tāpat nepāriet.

    02/05/2012 at 20:48
    • Kni saka:

      Evitu, veseļojies!
      Galvenais, nedzer šito pustukšā dūšā. Un vēl vēlams maksimāli tuvu naktsmieram, jo viegli reibina.

      02/05/2012 at 20:57

Leave a Reply