Kni virtuve

love yourself more

Par šo un to. PAR NEKO.

Jā, arī šodien acis liptinlīp ciet, jo nekas nav mainījies un gulēt ātrāk par pusnakti (vai pat vēlāk) aiziet nesanāk.
Nedēļa ir bijusi dīvainību pilna. Kāds izbļāvies tā, ka mājais jumts gatavs pacelties (tā nebiju es), kāds pacēla roku, lai sistu (tā arī nebiju es), tas pats kāds izvācās (kā jau saprotams, tā nebiju es), kādam kāmis aizgāja pašfinansēties (t.i., izbēga no būra un tagad iepazīst sugas brāļus), kāds pako mantiņas siltākam braucienam (ak, laimīgā, bet tā neesmu es).. tā jau varētu skaitīt un skaitīt, bet tikko aptvēru, ka patiesībā ir tikai trešdiena, taču manī nogurums tāds, it kā būtu piektdiena.

Par svētkiem jārunā? Nē, man negribas, jo svētku sajūtas nav. Nenāk un varu tai arī pateikt, ka es neļaunošos, ja tā nenāks. Labāk, lai savā vietā sūta pavasari. Plaukstošas koku lapas un pirmie sniegpulkstenīši būs labākā dāvana, kādu vispār varu iedomāties. Dāvana ar putnu dziesmām!

Šodien darbā patīkami šķirot pastu (jā, esmu nosēdināta sekretāres vietā. Nepriecājos, bet arī nebēdājos, man vienalga), jo lielākā daļa ir apsveikuma kartiņas un tas nozīmē, ka vēstuļu reģistrā nekas nav jāreģistrē. Tik plēs vaļā aploksnes un krāmē kaudzē. Atzīšos, gandrīz nevienu no atsūtītajām kartiņām neesmu lasījusi un tās visas man liekas bezpersoniskas. Labāk cilvēki šo naudiņu, ko iztērē par kartiņu sūtīšanu (un tā summa nav maza) būtu kaut kur noziedojuši un izveidojuši elektronisku kartiņu.

Pirmkārt, netiktu tērēts papīrs un vispār neveidotos lieka makulatūra. Katru gadu pēc svētkiem kartiņas tiek sakraudas kastē un kaut kur noglabātas, pat īsti nezinu kur. Savu uzdevumu izpildījušas, 2 nedēļas redzamā vietā pagozējušās, nu var iet atkal snaust. Atzīšos, arī elektroniskās kartiņas nelasu, jo principā tās jau nav adresētas man, tās nav personiskas un visticamāk sūtītas tāpēc, ka tā ir pieņemts. Taču šorīt, kad no sadarbības partneriem saņēmu elekronisko apsveikumu ar saiti uz youtube.com, likās, hmm.. ko tad šie būs sadomājuši =) Atraduši piemērotu video un atsūtījuši kā apsveikumu? Vai Mariah Carey dziesmu par to, ka vienīgais, ko viņa vēlas uz Ziemassvētkiem, esi Tu! Ne! Neslinkoju un gāju skatīt video. Video sadarbības partneri filmējuši paši. Internātskolā. Bērniņiem sarīkoti Ziemassvētki un, ak, mana sirds kusa un kamols jau kāpa kaklā. Ja jūs redzētu, kā tās acis mirdz, cik viņiem pilna sirds!!! (un arī man)

Taču ,lai cik tas viss nebūtu aizkustinoši, esmu gatava iemainīt visas Ziemassvētku dāvanas, arī tās, kuras saņemšu uz vārda dienu, lai tikai ātrāk nāk pavasaris. Piedodiet. Ja nu kāda būs patiešām īpaša, atļaušos nošmaukties un pavasara piekukuļošanai piedāvāšu kādu citu savu dārgumu.

Un atcerieties, lai ko jūs dāvinātu, dariet to no sirds. Ja jums tādas nav, varu drusku aizdot no savējās.

Dziesma no Shania Twain un maniem tīņu gadu elkiem. Gribēju jau jums atrast kaut ko iespējams gaumīgāku (kā man te pārmeta Laura Reinika video piedāvāšanu :D), bet kāda man daļa gar citu gaumi un citiem gar manējo. Man sirds saka, ka dziesma šodien labi skan, tātad – lai skan!

Bet es.. jā..

Viņa brauks mājās,
dzers piparmētru tēju.
Skriesies ar vēju.
Ziemeļvēju.

Salst.

Atvilktne: Kni.radio
  • inī saka:

    tikai prātīgi uz ceļa…

    23/12/2009 at 21:28
    • Kni saka:

      Maitrais nabags :D Nevarēja mierīgi mazajam Maitrajam blakus nosēdēt :D Bija traki patiesībā.

      23/12/2009 at 22:08

Leave a Reply