Kni virtuve

love yourself more

Par to suni, kas pats sev to asti

Lasīts: par labajiem darbiem jāklusē, citādi tas ir mārketings.
Zinu, ka atradīsies cilvēki, kas teiks, ka es atkal kādam „bojāju dzīvi”, taču, vai nu pilnmēness iespaidā vai arī patīkamā vakara iespaidā, mierīgi nosēdēt nevarēju.
Kad pēc kino gribējās vēl mazliet pagarināt vakaru ar neilgu pasēdēšanu kādā āra kafejnīcā, pa ceļam patrāpījās Double Coffee.. Ārā sēdēja vien daži cilvēki, tāpēc ar galdiņa izvēli galva nebija jālauza. Sēdās tik nost un iekārtojās ērtāk par spīti rietošās saules stariem, kas centīgi spieda acīs.
Pagāja desmit minūtes un joprojām neviens pie mūsu galdiņa nebija pienācis. Pat ne dzērienu vai ēdienu karte netika atnesta. Sēdējām kā tukša vieta.. it kā tur ārā neviena nebūtu. Nu labi.. pieņemsim, ka daudz darba.
Vēl 10 minūtes vēlāk.
Joprojām neviens nenāk. Labi, var jau pasēdēt tāpat un pavērot cilvēkus. Kas par to? Finanses necietīs un vispār laiks tik patīkami silts un svaigs!
Kad pagāja vēl kādas 5 minūtes un pie blakus galdiņa apsēdās pavecāks importa pāris (jā, jā, tie tūristi, kurus tik ļoti Šlesakovs gaida), bet neviens viesmīlis nebija parādījies pie apvāršņa. Mans pacietības mērs tuvojās izsīkumam. Ziniet, esmu ļoti pacietīga un turklāt vēl sasodīti saprotoša, taču ignorēt mūsu ārzemju viesus! Labi, es taču zinu, ka no dubultās kafijas neko daudz gaidīt nav vērts, taču viņi to vēl nezina un naivi turpinās gaidīt tieši tāpat kā mēs. Metu kaunu pie malas, piebēru pilnas kabatas ar bezkaunību un devos iekšā pie viesmīles. Nē, es necēlu traci un neskandalēju, taču pavisam mierīgā balsī un nevienam citam nedzirdot kā tikai viesmīlei, kas lēnu garu šiverējās pa iekšu, atļāvos pateikt: „Tas, ka Jūs neesat pienākusi pie mums, kaut arī mēs gaidām jau apmēram pusstundu, ir nieks, taču tas, ka Jūs ignorējat to, ka nāk vēl cilvēki un turklāt ārzemnieki, ir nepieklājīgi un bezkaunīgi!”
No meitenes vien saņēmu tādu tizlu „es atvainojos, es atvainojos..”. Tas skanēja tik pat patiesi, kā Simpsonu Bārts saka „piedod”.

Es varu saprast to, ka ir maz darbinieku un ir grūti tikt galā, taču var pielikt mazliet tempu. Kuš, kuš, nevajag man teikt – aizej pati pastrādā. Es jau kuro rītu ceļos 5 no rīta, lai laikā pabeigtu to, kas man ir jāpabeidz. Vakarā krītu no kājām un man sāp acis, taču es cenšos un būtu tikai jauki, ja šajā kafejnīcā būtu vairāk pieklājības un nevis tad, kad esmu palūgusi ēdien/dzērienkarti man atcērt jēlā tonī: uzreiz jau brīdinu – dzērieni jāgaida pusstundu, ēdieni – vismaz stundu. Neiešu jau audzināt šo meiteni, taču šo teikumu var pateikt daudz piezemētāk un pieklājīgāk, jo es nebiju rupja, es nelamājos, tikai lūdzu labāku attieksmi.

Variet man mest ar akmeņiem, taču es mazliet lepojos ar savu gājienu, jo man nav vienalga, kā Rīga sagaida viesus. Šis ir mazs atgadījums, taču man prieks, ka vismaz ārzemju viesiem tika dota cerība, ka viņi šajā vakarā kaut ko saņems.
Un starp citu, pa to pašu ielu mazliet tālāk uz priekšu picērijā, kura arī nelepojas ar labāko servisu, dzērienu varēja saņemt 10 minūšu laikā.

Priekā!
Vakars tik un tā ir burvīgs.

Foto par to, kā uzzīmēt taksīti no šejienes.

Atvilktne: Kni.stāsts
  • melato saka:

    Es Tev piekrītu 100%, un nebūt to neuzskatu par muļķīgu kasīšanos, ja mēs neviens neiebilstam pret nejēdzībām, tad jau nekas arī nemainīsies.
    Un es neuzskatu, ka Maximas kasierie vai šajā gadījumā viesmīlei ir tiesības pavirši darīt savu darbu un nelaipni izturēties pret mani – klientu, tikai tāpēc, ka viņām maza alga, dzīve grūta utt. … katrā ziņā uzskatu, ka ar tādu attieksmi, šie ļaudis arī neko vairāk nesasniegs, un viņu darbi arī liecina par to, ka viņi to nevēlas.

    30/06/2010 at 10:16
  • Gaisma saka:

    Piekrīt, galu galā reti kam nav klājies grūti. Man atliek tikai atcerēties savas studiju dienas apvienojumā ar darbu tiesā, kad uzreiz tagad viss liekas viegli :) Un tas nenozīmē, ka tolaik darbu darīju pavirši.
    Ai Kni, es jau gan šodien vēl par to Tomu atceros :D :D Jāteic labi, labi izskatās savos gandrīz 50 hehe.

    30/06/2010 at 10:21
    • Kni saka:

      Aii… Toms. Lai gan nekad neesmu bijusi viņa fane, ATZĪSTOS, es notecināju siekalu vairākas reizes :D :D :D
      Un vispār, Gaismiņ, paldies par lielisko kompāniju!

      30/06/2010 at 17:59
  • mai saka:

    tas bij sen – kad DC tikko parādījās. kafija likās tur visgaršīgākā, un kartupeļpankūkas ar lasi, un vafeles ar ķiršu mērci. pašā sākumā. un tais senajos laikos tā likās vieta, kur pēc darba satikt draudzeni, pasūtīt dubultkapučīno, bagātīgi sabērt tā biezo piena putu kārtu ar atnesto kanēli un šokolādi, un našķējoties pasērst.
    tad pasaule mainījās. kamēr vēl turp gribējās iet, par pašsaprotamu kļuva rēķināties, ka būs jāgaida – ilgi. ka nekāda laipnā apkalpošana nav gaidāma. ka ēdienam pazudusi tā garša. ka tējas naudas 10% jau ir iekļauti rēķinā, liedzot iespēju pateikties par labu servisu. kā neizprotams starpgadījums likās reize, kad pasūtīto atnesa zibenīgi – spriedām, vai tik nav sajaukti galdiņi un kļūdas pēc mums atnests kāda cita identiskā izvēle, bet īstajam pasūtītājam nu nāksies gaidīt divtik.
    un pēc tam turp iet vienkārši vairs negribējās. lai gan nu viņi ir mēģinājuši šo to darīt klientu piesaistīšanai, raksts par vakarvakaru liecina – ir lietas, kas nemainās. piemēram, DC kultūra.
    ir jau arī citas – jaukākas, mājīgākas, feinākas vietas, kurp aiziet.:)

    30/06/2010 at 10:35
  • melato saka:

    Jā, mai, pašā sākumā tās bija šarmantākās un gardākās vietas Rīgā, bet tas ir zudis diemžēl. Man punktu mīlai uz šo vietu pielika tie 10% rēķinā un reiz, kad savam toreiz gadu vecajam puikam palūdzu vienu grauzdiņu – to nieka trīstūrīti, man rēķinā pieskaitīja 0,25Ls. Man tā likās ļoti nejauka attieksme, lai kādā kapitālismā mēs arī dzīvotu, jo mēs toreiz kārtīgi pusdienojām, tāpat samaksājot padsmitlatu rēķinu.
    Un jā DC ir tā retā vieta, kur maize pat pie zupas nepienākas, kā visās labās ēstuvēs:)

    30/06/2010 at 10:57
    • Kni saka:

      Savulaik to automātisko “dzeramnaudas” ieskaitīšanu čekā es ļoti ņēmu pie sirds, jo man likās nekrietni tā. Dzeramnauda taču ir kā mans papildus paldies, kā mana uzslava viesmīlim par darbu, bet te uzslava tiek paņemta vienkārši tā pat. Turklāt visbiežām vēl nepelnīti.

      30/06/2010 at 18:02
  • Tincii saka:

    Kni, beidz taisīt disklaimerus savos postos! Ja gribas kādam sabraukt augumā, tad droši tā dari. Un, ja atradīsies, kas Tevi nesaprot – nu vai gan tā ir Tava bēda?

    (tas bija domāts kā iedrošinājums domāt to, ko domā)

    30/06/2010 at 17:21
    • Kni saka:

      Oi, Tincij, sapratu, bet man pēdējās dienās visādu stulbu situāciju rezultātā liekas, ka es esmu vainīga pie tā, ka atļaujos būt tāda, kāda esmu. Un tad man jāatvainojas. Jo arī šodien tiku pārprasta.. kā rezultātā man laikam sāk izveidoties tāda kā “trauma”.

      30/06/2010 at 17:57
  • Ilziite saka:

    Man kaut kā tikko pieleca, ka, lai kā man gribētos pamēģināt jaunas vietas, šis ir viens no iemesliem, kāpēc tomēr aizeju uz “vecajām labajām”.. Kur mani iespējams labi apkalpo tāpēc, ka esmu jau n-gadus zināma…
    Bet mans profesionālais kretīnisms varētu būt stipri skarbāks nekā tava pieklājīgā atgādināšana, ja man kāds ne pārāk cilvēkmīlošs viesmīlis pagadītos. Jo es uzskatu, ka pa 5 gadirm tajā sfērā zinu kas kā un kāpēc.. ;) visiem ir sliktās dienas, bet apkalpojošajam personālam tādas nedrīkst būt, un tad arī par algu nebūs jāsūdzas.
    Lai visiem jauki viesmīļi! ;)

    30/06/2010 at 17:26

Leave a Reply