Par vārdiem

Kad nācu pasaulē, vecākiem bija vairāki varianti, no kuriem viens bija Sanita. Nenosauca un labi vien ir, jo man nepiestāvētu. Bērnudārza laikos gribēju saukties par Lindu, bet labi vien ir, ka nenosaucos. Tad kaut kāda prāta dullumā saucos par Zaigu. Tad mani kāds dēvēja par Maiju. Tad es atkal mēģināju identificēties ar Zaigu, bet patiesībā es neesmu ne Sanita, ne Linda, ne Zaiga, ne Maija. Neesmu bijusi un nebūšu.
Es esmu Inga un, ja tā paklausās, cik tas labi skan! =)
Paldies vecākiem par vārdu!

P.S. Nolēmu rītdien neko nesvinēt.
P.S.2. Bet jūs gan nosviniet, ja ir kas svinams.
P.S.3. Ini, vēl viens mīļš un silts sveiciens vārda dienā! Voldemārs arī sūta sveicienus. Viņam neesot Tava numura, nevarot piezvanīt. Āksts :D

Published by

Kni

Love yourself more

14 thoughts on “Par vārdiem”

    1. Man ir divi stāsti – publiskais un patiesais.
      Publiskais – no vārda Knīpa. Par knīpu mani nosauca kāds draugs, kurš bija liela auguma – liels lācis, bet es tāda.. nieka 1.65 m. Viss pārējais ir patiesais stāsts un stāstāms tikai aizkadrā. Kni ir saīsinājums, kas nu jau kļuvis par pilnu vārdu.

      1. jāa… cik dīvaini, ka mēs saaugam ar vārdiem (iesaukām), kas radušās draudzību, skolas laikā… un ne jau tāpēc, ka šis laiks kā īpaši palicis sirdī, bet vienkārši jaunais vārds kļuvis pavisam īpašs pašam…
        starp citu, kad iepazinos ar savu vīru, ilgi nezināju viņa īsto vārdu un joprojām viņa īstais vārds man ir tāds svešs un oficiāls :)

        1. Tā ir. Zināmā sabiedrībā man pat paliek dīvaini, ja mani sauc vārdā, savukārt citā liekas dīvaini, ja uzrunā par Kni. Esmu spēcīgi saaugsi ar šo iesauku. Atceros, kā es pukojos, kad mani kāds sauca tikai par kni :D Vienmēr teicu: Tu vispār zini, kā mani sauc? Tu vispār atceries arī manu īsto vārdu? :D

  1. Lai izdodas viss! Un ja neizdodas, lai veicas! Un ja neveicas, lai vienkārši laimējas! Kā nejaušā gadījumā, kā veiksmīgā darījumā, vai vienkārši – laimīgā spēlē. Un tā vienmēr! Un – ik reizi!
    Sniegoti saulains sveiciens Vārdiņdienā!

  2. Paldies Tev un Valdžam :)) Patiesībā arī man vairs nav telefona, tāpēc labi, ka nezvanīja :D
    Bet Tev – vismīļākie un siltākie sveicieni, Indziniek! :)) Virtuālās bučas no apslimušajiem – Madara, Reinis, Inī un Feļļa (no Feļļas gan īsta buča, jo viņš vienīgais neklepo) ;)

  3. Lai pasaule Tevī un ap tevi plūst dzidri un skaisti!
    Sveicienus sūta Sanita, kuru gribēja saukt par Tiju, bet nenosauca, un velti, jo viņai patiktu. Pati sevi iedēvējusi par Melato, šad tad tīmeklī, – medains itāļu valodā:)

  4. Eh, Ingu. Ja tu nesvini – es nosvinēšu! :D ok, bet ja nopietni – bučas un sveicieni tev tā kā tā!!! :P

Leave a Reply