Par zirņiem

Tā jūs manā virtuvē darāt, proti, viens par otru padomājat, līdzi dodot stāstu, kāpēc kam un kā būtu jāizskatās, vai vismaz jāsatur attiecīgā doma. Šo pogu valkātājs būs viens lustīgs jaunais cilvēks, ar tendenci smaidīt, jokot un dzīvot koši.

Tā zirnīšu rinda? Tā atmiņai un piemiņai no bērnības. Ar visiem zirņu vīteņiem un ziedu aizmetņiem. Kā tagad atceros tos laikus, kad arī manu vecāku dārzā tika audzēti zirņi. Tā gaidīšana, kad pākstis piepildīsies un pāksts vērsies, mutē ieripinot rindu saldu zirņu!

Lai garda otrdiena!

Published by

Kni

Love yourself more

6 thoughts on “Par zirņiem”

  1. Atceros arī zirņu – bērnības laiku. Mums ar brāli bija jāgaida, kad tie būs gatavi – negatavus nevarēja ēst, bet vai tad bērns var gaidīt kad nogatavojās???? Tā nu mēs neplēšot pākstis, lobījām zirņus un ēdām….Protams, ka sarullējušās pākstis tika atklātas un sods arī bija,,,,bet gardie zirņi to visu atsvēra :)

Leave a Reply