Bija tā nakts daļa, kas ir mazliet tuvāk rītam nekā aizgājušajam vakaram. Lēni sniga, un pavēlāk izdzertā kafijas krūze darīja savu. Pilnīgs miers un ne kripatiņas miega, kas rezultējās ar it kā niekošanos un nelielu paspēlēšanos. Pelēcis. Tāds apsnidzis lauks pelēkā dienā. Kā adīta jaka ziemīgā vakarā. Kā kamols pie gultas noliktajā dzijas groziņā. Kā plūstošas līnijas, kuras notvertas formā.
Tur gar lauku elektrības stabi, kas izslējušies pretim pelēkajām debesīm un sadevušies vadu rokās, ļaujot uz pleciem sasēsties putniem. Tintes triepieni. Kā tādi putni pirms spalvas lidojuma.
Liekot līniju pie līnijas, divas apaļas pogas ausīm arī savijušās.
Tāds rāms nedēļas iesākums, sagatavojot jūs brīnišķīgam, plaukstošam ceļojumam visas nedēļas garumā. Ja tev kārojas šo ziloni spraust pie atloka, bet ar pogām rotāt ausu ļipiņas, tad kārtība ir ierastā. Cel roku, kāp uz galda, sūti vēstuli, zvani vai vienkārši atstāj ziņu komentāros. Trīspadsmit delfīni un šis prieks būs Tavs!
Lai silti!
Roku necelšu, jo stāvu rindā pēc cita, bet Pelēcis no vaiga ļoti glīts.
Kni runā ar sevi
– Un kur tu šodien biji? – Mmm.. līdz ledusskapim. (Svētdiena, tu man ļoti.)
Līdz ledusskapim :) tāds mierinājums, ka kāds ir aizgājis tikai līdz ledusskapim vai neizkāpis no pidžamas, vai vienkārši kūkojis…
Reizēm, klausoties citu ļaužu brīvdienu aktivitāšu stāstos, paliek kauns, ko ta es tā – tikai līdz ledusskapim… :)
Man ir izveidojies dīvains dzīves ritms. Darba nedēļa tik paredzama, tik sakārtota, un tik normāli panesama, bet nogalē salūstu. Un tā jau kurās brīvdienas… :)
Tu nopietni? Man kaut kā nesatrauc, ko citi darījuši brīvdienās, galvenais, ka man labi no tā, ko es darīju. To pašu iesaku arī Tev. Kādam vajag kaut kur pie dabas, kādam grāmatu. Brīva diena, brīva izvēle. Galvenais, ka Tev ir labi!
Šādas “visu dienu gultā” reizes atļaujos ļoti reti, bet tik labas brīvdienas, kādas bija pagājušās, kādu brīdi nav bijušas. Ļoti daudz laba sadarīts, uzsāku mazas mācības un vēl noskatījos 3 filmas, divas no tām tajā “visu dienu pidžamā” dienā. Ļoti labi.
Nu ļoti glīši! :) Tāds īsteni latvisku noskaņu mieriņš un domu pavedienu plūdums. Un reizē arī nē, tikpat labi varētu būt Parīzes vakars dūmakā, kādā intelektuāļu/ bohēmistu kafejnīcā vai dzejas lasījumos vintage grāmatnīcas pagrabiņā.
Paldies! Man patīk, kā Tev katru reizi izdodas raksturot to, ko redzi.
Mans!
Ja Tavs, tad Tavs! Tev nākamnedēļ jānāk ciemos, Sī. Poga vēl jāsataisa un man ir pogauskarziloņi sudrabā. Mazliet lielāki, bet ir.
Super! Sī jū sūn :)
Knik-Knik! Nevarēju izvēlēties, kuras ausis šodien likt… Nu tad viena auss ar pelēko lauku, otra – ar ziloni (kā vakar pie Tevis spoguļojos). Un mans plaukts izskatās gandrīz kā Tavs, kad visus vakar iegūtos smukumus nober kopā – nenopriecāties :)
Ēriks sūta paldies par apročpogām, es savukārt par silto (vakadienas gadījumā varētu arī lietot “hot”) uzņemšanu!
Paldies, mīļā Sirds!
Man patīk Tava pieeja un vēl vairāk patīk tās reizes, kad Tu nāc ciemos. Ļoti. Čilli sautējums bez Tava acu skatiena svētības noteikti nesanāktu tāds. Paldies!
zini kā šefs reaģēja? pagriežu ausi ar ziloni – smaidiņš. pagriežu ausi ar lauku – ievelkas nesapratnes rūpju rieva. uz ziloni – atkal smaidiņš :)
Tu iemāci viņam teikt: zilonis!
jā, viņš saka jebko, tikai tas allaž skan vienādi – eee