Kni virtuve

love yourself more

Paspēlējies ar rutīnu

Katru rītu cenšos mosties vienā un tajā pašā laikā, lai gan šad tad tomēr parādu modinātājam, kur tam īstā vieta. Jau vairāk nekā pusgadu mājās neēdu brokastis, bet gan ņemu tās līdzi uz darbu. Tā vienkārši iegājies – sākumā nevarēju ieēst, tagad tas ir pieradums un, kā vienreiz Inī teicu, labs papildus iemesls iet uz darbu.. tikšu pie brokastīm. Kad mielojos ar brokastīm, darbā parasti ierodas Valdiņš, kas nu jau ilgāku laiku piesola par manu Pumas somu vai puskaraļvalsti. Gluži kā rīta rituāls tiek izteikti vārdi: es gribu Tavu somu! :D Ir labi, ka cilvēkam ir ko gribēt. Tā nu es viņam ļauju gribēt. Un tā visi darbi stājas secībā… viss liekas it kā tik paredzams, bet šajā paredzamībā ir sava burvība, jo var taču izspēlēt kādu joku un tik ierasto ķēdīti pārraut.
Kad vakardien pie mums viesojās piegādātāji, jau zināju, ka viens no delegācijas nāks runāties. Viņš vienmēr nāk. Zināju, arī ko jautās un kādu atbildi gaidīs, taču šoreiz izdomāju pamāžoties. Uz jautājumu: “nu kak djela?” izlēmu atjokot – “vot, ti prejehal, srazu ludše stalo” :D Cilvēks jau skaidri zina, ka es dzenu amizieri, bet redzu, atbilde patika un tieku pie apsveicoša rokas spiediena. Vēl tikai zelta medaļas trūkst. Labi, var arī bronzas. Tai vismaz smuka krāsa, jo zelta cienītāja es neesmu. Es vēl neesmu tik veca.
Tad es no rīta domāju, ka jebkurai rutīnai ir arī sava veida pozitīvā puse. Jā, ir it kā garlaicīgā paredzamība, taču, kurš liedz ar paredzamību paspēlēties? Es spēlējos!

Dziesma šodien no John Mayer jaunā albuma “Battle Studies”. Džona džemperis lieliski piestāv šodienai. Ziemīgai un aukstai.

Tag:
  • Rudīte :) saka:

    Man gan zelts patīk, un tas nebūt nenozīmē, kas esmu veca!!! ;)

    15/01/2010 at 13:10
    • Kni saka:

      Man kaut kā radies priekšstats, ka zeltu parasti nēsā sievietes tā ap 30… tas no manas pieredzes, taču liekas, ka es līdz zelta valkāšanai netikšu, lai cik gadu man arī būtu. Vienīgais zelts manā dzīvē varētu būt tas riņķītis uz kuras tur rokas pirksta, bet arī tas vēl nav zvanīts.

      15/01/2010 at 13:21
  • Dina Preisa saka:

    Tieši tā man pašlaik pietrūkst visvairāk. Paredzamības darba jomā. Paldies, ka tik bieži raksti blogā, tā arī ir tapusi par rutīnu – ik pa brītiņam bookmarks joslā noklikšķināt uz “Kni.Virtuve” ;)

    15/01/2010 at 13:20

Leave a Reply