Paspēt līdz pasaules galam #13

Šī bija tā reize, kad man vienkārši gribējās. Gribējās pasēdēt klusu un mierīgi apmēram piecas stundas, lai atjēgtos kaut kad pret rītu. Pavērt aizkarus un ieraudzīt, ka jau aust gaisma. Kamēr ausa gaisma, es tikmēr mazliet ar sevi tirgojos un mēģināju pierunāt visu pabeigt tajā brīdī, nevis atlikt līdz rītam (skan smieklīgi), kad būšu nedaudz pagulējusi. It kā jau viss bija pabeigts, bet tik un tā gribējās likt klāt vēl kaut ko, vēl kādu sīkdetaļu. Vēl kādu mazmazītiņo detaļu, kuru ar grūtībām turēju pirkstos. Tās ik pa laikam bēga un bija jātaisa jaunas.

Bet tagad par to, ko es nekad nebiju darījusi, proti, pielikusi klāt lineālu, lai tie, kas nekad savās rokās nav turējuši manis darinātu zilonu, varētu gūt kādu ieskatu vai aptuvenu nojautu. Izmēram ir nozīme! Esmu pat domājusi, kā būtu, ja zilonis būtu lielāks (man pat šobrīd pastāv tāda iespēja), taču galu galā nonāku pie atziņas, ka tāds, kāds tas ir, ir īstais izmērs. Kļūstot lielākam, tas zaudētu lielu daļu sava šarma, zaudētu daļu no sava smalkuma un noteikti nolaupītu to pirmo mirkli, kuru piedzīvo ikviens, pie sevis nosakot – tik maziņš. Maziņš un varens. Lūk, tieši tik daudz var ieiet tik mazā laukumā.

Published by

Kni

Love yourself more

7 thoughts on “Paspēt līdz pasaules galam #13”

  1. Ilzīt, paldies! Indieši ar to arī atšķiras no citiem – savāds krāsu salikums, kurš patīk vien retajam. Feina iespēja izpausties.
    Mēnessmeitēn, savā ziņā noteikti arī ir.

    1. Elpo! Un dod ziņu vai arī lūdzu atsūti man savu adresi, lai varu aizsūtīt Tev Tavu ziloni.

  2. Es arī ļoti gribētu šitādu Indijas rakstu un neparasto krāsu salikumu..Es par rakstiem!!! :)

    1. Ja Tev kārojas Indijas sērijas ziloni, tad jāraksta epasts. Parasti ir tā, ka aiz neko darīt es tos netaisu, jo 5 stundas ir 5 stundas. =)

Leave a Reply