Paspēt līdz pasaules galam #8

Ja jau rudens, tad rudens, nodomāju pie sevis un sajaucu oranžo toni, kuru, paturpinot tradīcijas, liku kopā ar tirkīzzilo, jo Santai, kura pacietīgi stāvējusi rindā, patīk sulīgas, mazliet ķīmiskas krāsas. Jāteic, ka šis krāsu salikums krietni atvēzējas pret acīm un pēc kāda laika pat sāk ņirbēt.

Santa, raksturojot savu iespējamo ziloni, bija asprātīga un man nācās pāris reizes aizdomāties, ko viņa ar to patiesībā bija domājusi: pati esmu tāda strauja, ļoti runīga un ar plašu vērienu, tāpēc vēlams, lai zilonis izskatītos nobriedis, bet sabiedrisks un ar labu humora izjūtu. Par to, cik ļoti izdevies trāpīt vai aizšaut garām, spriediet paši. Šis nu ir košākais Indijas sērijas zilonis. Kaut kā šķiet, ka puika.

Siltu vakaru un gardas vakariņas!

P.S. Sildam māju, ēdam vakariņas otrā daļa.
Pēc sporta nodarbībām man i prātā nenāk ilgi šeptēt pa virtuvi, tāpēc visam jābūt salīdzinoši ātri un vienkārši. Šoreiz virtuvē uzstājās muskatķribja šķēles, mazi kartupelīši un varen salds burkāns. Ķirbi šķēlēs (vēl mazlietiņ arī iegriežu tādas kā rūtiņas), kartupeļus daiviņās laiviņās, burkānu ripās. Olīveļļu pa virsu, mazliet sāls, pipari un cepeškrāsnī iekšā. Kā jau zinām, visu pārējo paveiks tieši viņa.

Dublis numur divi: plācenīši!
Uzstājas tas pats muskatķirbis, saldumsaldais burkāns, ola, milti, kanēlis un druska cukura.
Sarīvē ķirbi, sarīvē burkānu (šo te smalkāk), pieber kanēli, drusku cukura, miltus (viss uz aci) un pieliek vienu oliņu. Samaisa visu kopā un cep plācenīšus. Gan to pirmo, gan otro var ēst ar krējumu. Ja iet uz sportu trīs reizes nedēļā, tad kalorijas svin un priecājas, cik laimīgs tas cilvēks, kurš pāēdis cilvēks!
Priekā!

Published by

Kni

Love yourself more

8 thoughts on “Paspēt līdz pasaules galam #8”

  1. Paldies, dāmas!
    Jocīgi uz to bildi skatīties, ja atceros, cik variantus un idejas izspēlēju, pirms nonācu pie šīs.

    1. Gaļu ēdu kādas divas reizes mēnesī, ja sagribās, bet citādi reizēs, kad braucu pie vecākiem un, ja viņi ir pagatavojuši gaļu, bet tajā mājā principā ir tikai zivis. Citiem ir zivju dienas, maniem vecākiem mēdz būt gaļas dienas. Lūk.. un tad vēl gaļu uzēdu pie vecmammas, kad reizi pusgadā saņemos turp aizbraukt.
      Gaļas vietā labprāt izvēlos zivis – lasi, foreli, asarus, līdaku. Desa manās mājās tiek aizstāta ar visādiem sieriem. Īsumā ir apmēram tā.

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.