Pastkartes ceļojums

Tas nebūs stāsts par to, cik pasts ir labs, cik tas kantoris cienījams, cik viss ir cik.
Stāsts būs par pastkartes ceļojumu, precīzāk par to, kāpēc tā mēdz galapunktā nonākt tik lēnu, cik tā lēnu pienāk. Sak, es būšu tad, kad es būšu.

Tajā brīdī, kad ceļojuma laikā glīti sarakstīto pastkartīti iemetat dzeltenajā kastē, patiesībā, viss tikai sākas un jūs esat bijis viens niecīgs posms visā šajā ķēdē. Kādu laiku atpakaļ par pastkartes ceļojumu bija lieliska epizode izzinošajā raidījumā Galileo, bet vācieši ir tieši tādi paši draņķi kā latvieši un savus raidījumus ārpus fāterlandes robežām nerāda, ja vien neizdodas piemānīt sistēmu un kaut ko sagudrot ar IP adresēm. Raidījums joprojām ar visu epizodi ir pieejams ŠEIT.

Visiem pārējiem stāstu mēģināšu atstāstīt pēc tā, cik ļoti to atceros.
1. Rokraksts.
Lielākā šmuce sākas tad, kad jūs sākat pārlieku radoši izpausties un saņēmēja adresi pārvēršat par mākslas darbu, vai arī iespējams, jūs esat ārsts vai ārstu pēctecis un jūsu rokrakstu spēj šifrēt vien bijusī latviešu valodas skolotāja vai farmaceits. Redziet, pastkartes adresi nolasa sistēma. Tas nu ir tas mirklis, kad viss var saiet pilnīgā grīstē.
Stāsts iz dzīves. Tas gan nebija par pastkarti, bet kāds mans draugs sūtīja paciņu māsai (paciņā bija manis darinātas rotas ar sakuras ziediem) un sak, vācieši izdomāja, ka paciņa nav jāsūta uz Jordāniju, bet labāk uz Japānu. Sistēmas kļūdas dēļ paciņa izmeta loku caur Japānu un nonāca tur, kur tai jānonāk. Amānā.

2. Lidos, brauks, peldēs vai kājām ies.
Sašķirojusies pastkarte, dodas tālāk.
Labi, pastu kājām iznēsā vien laukos vai pilsētu centros, taču viss atkarīgs, kādu ceļu un ar ko mēros pastkarte. Vai būs iegādājusi biļeti lidojumam, vai tomēr ar kādu vilcienu vai auto, vai kuģi. Ja pastkartes saņēmēja adrese būs nolasīta pareizi, tā jau būs puse no uzvaras. Pastkarte aizdosies no vienas šķirotavas uz nākamo, kur atkal tiks veikta nākamā šķirošana. Vēl vakardien skatījos video, kādā veidā pastkartes un vēstules tiek vizinātas lidmašīnā. Tieši tur, kur tās sēdvietas, tiek nostiprinātas vēstuļu kastes un pēc visiem drošības pasākumiem tās laižas uz nākamo pieturas punktu.

3. Vienā šķirošanā!
Atkal pēc sadalījuma pasts ceļo tālāk. Tagad iedomājieties, ja šmuce jau nolaista pašā sākumā, tad iespējams, jūsu pastkarte ceļo ne tajā kastītē, bet šo aspektu izlaidīsim. Tajā brīdī, kad visi vēstuļi septiņdesmit trīs (tēlains apzīmējums vārdam “daudz”) reizes izšķiroti, tie beidzot dodas jūsu virzienā.

Līdz šim nevienu šmuci ar vēstulēm piedzīvojusi neesmu un visas pastkartes parasti atceļo reizē ar to sūtītājiem. Tik darba lietās gan.. Krievijas virzienā sūtītās vēstules, kuras netiek sūtītas ar eksprespastu, tā arī kaut kur paliek biezajos slāvu mežos. Sak, no dabas nācis, pie dabas aiziet!

Košu nedēļu un sveicieni ar Jaunā gada iestāšanos pēc ķīniešu kalendārija!