Biju izbraukusi mazliet. Mazliet, lai līdz sīkākajai šūnai sajustu, kā ir tad, kad par mani kāds parūpējas, lolo un to, kā ir tad, kad esi svarīgs.
No rīta, pagatavojot sev tēju, sasmējos. Tā mazliet skumji un dumji, bet sasmējos. Jums nekad nav gadījies uzdot jautājumu, nu kāda vella pēc es esmu? Man ir. Galvenais, lai nesanāk kā tajā anekdotē, kur Juris pēc nāves Pēterim jautā: “Nu kāds bija mans dzīves uzdevums?” Uz ko Pēteris ar pretjautājumu, vai jautātājs tiešām grib zināt? “Atceries, toreiz, kad jūs ar Jāni braucāt vilcienā un tur sēdējā tā skaistā sieviete?” “Jā, atceros.” “Tu vēl viņai padevi sāli..” “Jā, atceros.” “Tad, lūk, tas arī bija tas.”Rīts ar zviedru avīzi un sirmu kungu tajā.Tā bija sestdiena. Tāda pavisam nesteidzīga, un mēs gājām pastaigā pa galerijām. Vienā no tām keramikas trauks, par kuru gan sākumā paziņoju, ka lapsa sataisījusies uz citiem medību laukiem. Nē, izrādījās, ka tikai atlaidusies uz diendusu.Un vēl kāds cits nenosakāmas sugas zvērs.Bilde trauku fetiša apmierināšanai.Un tā vēl pāris reižu.Kaut kas pavisam naivs.Trauki plīst un traukus vajag daudz.Gandrīz vai kā piedegusi ola.Tam visam pa vidu kāds tējas veikaliņš, kurā smaržoja labāk kā dažā labā parfimērijas veikalā.Darbnīca ar atspīdošo skatu pa logu.Tajā zilajā bildē, ja ieskatās, izskatās, it kā kaķis savām ķepām mēģinātu noķert kādu zivi.Trīs māsas kā no tās dziesmas.Mazliet humora.Šo draugi apzīmēja ar vārdu “centrāltirgus”.Kādas galerijas griesti.Bet te, kas pavisam neparasts. Foto, kurā pīle bauda ziemas priekus.
Bildes tiešām skaistas. Īpaši uzrunāja tās krūzītes ar botāniskajiem zīmējumiem. Kaut ko tādu jau sen meklēju…, savai rīta kafijai. Formas varēja būt interesantākas, bet zīmējumi ir pareizie…:)
Ai, siltas atminjas!!! Caur tavaam aaciim skatoties, Stokholmu veel vairaak noveerteeju. bet ilgojos arii uz Latviju un Riigu.
Piedegusii ola: lielisks tulkojums! :) Par lapsu vispaar nerunaajot…
Tagad – gaidiishanas sveetki, man filminja jaapiefotograafee, lai var attiistiit un paskatiities, vai tik tu dazaas bildees nesmaidi… ;)
Skaistas pastkartes… :) Paldies, ka padalījies… ;)
Bildes tiešām skaistas. Īpaši uzrunāja tās krūzītes ar botāniskajiem zīmējumiem. Kaut ko tādu jau sen meklēju…, savai rīta kafijai. Formas varēja būt interesantākas, bet zīmējumi ir pareizie…:)
Ai, siltas atminjas!!! Caur tavaam aaciim skatoties, Stokholmu veel vairaak noveerteeju. bet ilgojos arii uz Latviju un Riigu.
Piedegusii ola: lielisks tulkojums! :) Par lapsu vispaar nerunaajot…
Tagad – gaidiishanas sveetki, man filminja jaapiefotograafee, lai var attiistiit un paskatiities, vai tik tu dazaas bildees nesmaidi… ;)