Migla. Migla. Migla!
Šķiet, patiešām nav nevienas citas dabas parādības, kura spētu manī modināt tādu sajūsmu. Vai tas mans iekšā sēdošais ezis, kas atdzīvojas, vai kas cits, bet nekādi nevarēju rimties. Migla. Migla. Migla. Tik daudz, tik samtaina, tik bieza. Izcila migla!
Caur miglu uz izstādi.
Tagad ausieties. kim? Laikmetīgās mākslas centrs.
Krišs Salmanis “100 grāmatas, ko nevajag paspēt izlasīt”.
21. novembris – 24. decembris
Atļaušos citēt autoru: Esmu pārliecināts, ka, par spīti populāru izdevumu apgalvojumiem, šis nav stresa pilnākais laikmets. Tomēr ik pa brīdim saprotu, ka atkal kaut ko nepaspēju. Kārtējā jaunā kafejnīca pēc piecu gadu darbības aizklapēta ciet, man tā arī tur ne reizi neiegriežoties. Nedēļas nogalē atšķirtā Kultūras Diena pastāsta, kādu pūtēju koncertu esmu palaidis garām iepriekšējā vakarā. Un doma par Haidna 104 simfonijām neliek miera. Tās noklausīties varētu divās diennaktīs, bet diez vai kādreiz saņemšos tās viņam veltīt. Trauksmi nemazina saraksti, kas uzklūp ar neatslābstošu regularitāti – 100 pasaules vietas, ko nedrīkst neredzēt; 1000 filmas, kas jānoskatās un tā tālāk.
7 brīnišķīgi darbi, taču vislielāko sajūsmu izpelnījās attēlā redzamais. Plate, kurā ietilpinātas visas 104 Franča Jozefa Haidna simfonijas vienlaicīgi. Var noklausīties pusstundā.
Aizejiet līdz Spīķeriem.
Smaids caur miglu.
Īrbīte ir mūsu ielas Buda. Vienmēr priecīgs, basām kājām un ar siltu skatienu. Ja tev pirmdienā trūkst viena smaida, aizej. Viņam ir. Tieši tev.
Lai silti!
