Kni virtuve

love yourself more

Pastkartes no svētdienas: Zaķusala

Svētdienas ir tās dienas, kad ļauts mazliet vairāk. Mazliet vairāk gulēt, mazliet vairāk ēst, mazliet vairāk padauzīties apkārt un mazliet vairāk redzēt. Dažreiz, lai vairāk redzētu, ir augstāk jāuzkāpj.

Ekspedīcija “Zaķusala” jeb regulāratklāšanas raidījums “Tur”.

Ja man jautātu, kad tur pēdējo reizi biju, tad man nāktos atbildēt, ka tajā laikā, kad varenākie sēdēja autobusa aizmugurē un katras klases ekskursijas galvenais proviants bija čipši un spraits. Neatceros, kā tur izskatījās toreiz, bet šobrīd pa ceļam viss tāds apbružāts, ja neskaita košas zemtiltu dekorācijas.

19042015_0061qm

Kā nonākt galapunktā: noskata objektu, patur to acīs un tad pa mistiskiem ceļiem mēģina tur nonākt. Var gadīties arī šādi.

Jo tuvāk ej, jo lielāks top, jo pats saraujies mazāks. Rīgas Eifelis. Mazliet iztēles un ir.

Ja kādam bail no augstuma, tad palīdzēt nevarēšu, bet skats tik pat labs kā toreiz. Labais krasts, kreisais krasts. Daudz sabūvēts, šis tas nojaukts, vēl kaut kas nojaucas pats, bet kopumā Rīga mostas pavasarim.

Kamēr Rīga sāk zaļot, Daugava zīmē akvarelī.

Kamēr Daugava zīmē akvarelī, viena kaijiņa tev, viena man un tēja aizvējā.

Bet vispār.. laime pilnīga.

Svētdienīgu atlikušo svētdienas daļu un varenu nākamo nedēļu!

Lai silti!

Atvilktne: Kni.stāsts

Leave a Reply