Es zinu. Biju pazudusi, bet kurš gan vasarā nemēdz kaut kur nozust, vai ne? Ticiet man, es to darīšu arī rudenī, ziemā un pavasarī. Tas ir kā ēst saldējumu, proti, gadalaikam nav nozīmes. Cilvēks padzīvojas ar sevi tad, kad to vajag.
Esmu pārvērtusi māju nelielā ārprātā, proti, beidzot saņēmusies nelieliem remontdarbiem, kas sevī ietver tapešu pārlīmēšanu, kā arī plānu par nolietoto mēbeļu nomaiņu. Sāku ar sienām.Es zinu, tā iepriekšējā bilde pēc ārprāta neizskatījās un šī arī ne, taču katrā reizē, kad noplēšu tapešu gabaliņu, manī ir trīs dažādas sajūtas: prieks par to, ka beidzot esmu saņēmusies uzlabot savu dzīvesvietu, bailes, ik pa laikam ieraugot, kādas šausmas atklājas zem tapetēm un trešā – kāda vella pēc es tomēr šo visu daru. Tā pēdējā uzkavējas visilgāk.Kad svētdienas rītā pamodos, es nedevos vis uz virtuvi, bet gan paņēmu skrāpi un turpināju iepriekšējā vakarā iesākto. Attapos ap pusdienlaiku. Sak, nedotiet viņai ēst, dodiet tapetes plēst.Lai arī šajā nedēļas nogalē esmu ēdusi apmēram tieši trīs vai četras reizes (mammu, mieru), esmu to darījusi skaisti.Šis laika periods ir tik devīgs. Romiešu salāti, māju tomāti, pašsālīti gurķi, svaigi gurķi, valrieksti un dārza mellenes. Viss priecīgi “peldas” olīveļļas šļakatās un svaigi maltos melnajos piparos. Vēlāk pievienojās arī kūpināta forele.Melna kafija, brīvdienu maize ar zilo sieru un krietna porcija zaļumu.Bet šis jums, kas atsāk skolas gaitas! Gladiolas vismaigākajās krāsās. Kad tās iegādājos tirgū, kungs manu stāstu par “es tās dāvināšu sev” nesaprata. Nodomāja, ka es skolotāja. (Bērni tak atnesīšot.) Mēģināju skaidrot, bet ko tur.. dzīves skolotāja varbūt kādam.
Cik skaistas! Paldies! Es skolas gaitas gan sāku jau pirms nedēļas – kā skolotāja :) Un labi, ka tikai uz nēdēļu man tas prieks bija. Un iespējams būs atkal – tas saucas intensīvā franču valodas privātskolotāja – ierodas uz nedēļu un moca jūsu bērnu 5x45minx2 ;) Varbūt kādam ir interese ;) Un remontdarbi – wouw! Lai ir pacietība un motivācija nezūd, jo pilnīgi saprotu to Tavu pārdomu daļu – kāpēc es to visu…. Īpaši jau īrētās vietās mani tā vienmēr piemeklē un pēdējos gados beidzas ar to, ka dzīvo tik nost kā ir… Lai gan Tunisijā mājā tika veikts remonts – sienu krāsošanas līmenī visās istabās – labi, atzīšos bija puisis, kas krāso un mēs tik norādījām, kur, kuru krāsu podu. Lai arī tik gadu tajā vietā nodzīvojām, tomēr nenožēlojām, ka ieguldījām naudu, laiku utt., jo jāatceras, ka dzīve ir Tagad un skaisti vajag Tagad :) Sveicieni no Briseles, Signe
Paldies!
Intensīvie kursi izklausās ļoti intensīvi. Man derētu arī parastie.
Tapetes gribēju pārlīmēt jau pirms gada, bet man bija savi apsvērumi te neiekārtoties, bet tagad, kad šķiet, varētu palikt te pavisam noteikti gadu vai vēl vienu, gribas tomēr citādāk.
Gandrīz neviens no draugiem nav saskatījis vajadzību te pēc remonta, jo, redz, piestāvot šai vietai tāda viegla nobružātība. Skaidrs, ka piestāv, ja pašiem nav uz to katru dienu jāskatās :)
Lai priecīgi, Signe!
Sveiciens Tev ar 1.septembrī! Skaisti – gan glezniciski nodriskātās sienas, gan maltīte, gan gladiolas (manējās vāzē plaukst tādas pavisam tumši, tumši sarkanas).
Es arī pēdējā augusta vīkendā kko noplēsu – tagad jocīga sajūta… Bet runā jau, ka viss kas notiek – notiek uz labu.
Ar atgriešanos, Kni!
Paldies!
Traks pirmais septembris bija.
Tapešu plēšanu pabeidzu, māju iztīrīju, vakariņas uztaisīju, traukus nomazgāju, svešai meitenei lampu un pagarinātāju uzdāvināju, veļu izmazgāju, gurķus iesālīju un pusnāktī uzcepu sēņu mērci, lai postā neaiziet. Tagad tik vēl ieraksts jāpabeidz un skat, skat, piecas miega stundas būs klāt.
Si, mums jāsatiekas!
Cik skaisti trauki! :) Un sveiciens septembrī! Pirmajā foto noplēstā siena izskatās ļoti, nu ļoti, ļoti dekoratīvi. Lai izdodas atrast īsto tapeti un lai cieši līmējas! :)
Cik skaistas! Paldies! Es skolas gaitas gan sāku jau pirms nedēļas – kā skolotāja :) Un labi, ka tikai uz nēdēļu man tas prieks bija. Un iespējams būs atkal – tas saucas intensīvā franču valodas privātskolotāja – ierodas uz nedēļu un moca jūsu bērnu 5x45minx2 ;) Varbūt kādam ir interese ;) Un remontdarbi – wouw! Lai ir pacietība un motivācija nezūd, jo pilnīgi saprotu to Tavu pārdomu daļu – kāpēc es to visu…. Īpaši jau īrētās vietās mani tā vienmēr piemeklē un pēdējos gados beidzas ar to, ka dzīvo tik nost kā ir… Lai gan Tunisijā mājā tika veikts remonts – sienu krāsošanas līmenī visās istabās – labi, atzīšos bija puisis, kas krāso un mēs tik norādījām, kur, kuru krāsu podu. Lai arī tik gadu tajā vietā nodzīvojām, tomēr nenožēlojām, ka ieguldījām naudu, laiku utt., jo jāatceras, ka dzīve ir Tagad un skaisti vajag Tagad :) Sveicieni no Briseles, Signe
Paldies!
Intensīvie kursi izklausās ļoti intensīvi. Man derētu arī parastie.
Tapetes gribēju pārlīmēt jau pirms gada, bet man bija savi apsvērumi te neiekārtoties, bet tagad, kad šķiet, varētu palikt te pavisam noteikti gadu vai vēl vienu, gribas tomēr citādāk.
Gandrīz neviens no draugiem nav saskatījis vajadzību te pēc remonta, jo, redz, piestāvot šai vietai tāda viegla nobružātība. Skaidrs, ka piestāv, ja pašiem nav uz to katru dienu jāskatās :)
Lai priecīgi, Signe!
Sveiciens Tev ar 1.septembrī! Skaisti – gan glezniciski nodriskātās sienas, gan maltīte, gan gladiolas (manējās vāzē plaukst tādas pavisam tumši, tumši sarkanas).
Es arī pēdējā augusta vīkendā kko noplēsu – tagad jocīga sajūta… Bet runā jau, ka viss kas notiek – notiek uz labu.
Ar atgriešanos, Kni!
Paldies!
Traks pirmais septembris bija.
Tapešu plēšanu pabeidzu, māju iztīrīju, vakariņas uztaisīju, traukus nomazgāju, svešai meitenei lampu un pagarinātāju uzdāvināju, veļu izmazgāju, gurķus iesālīju un pusnāktī uzcepu sēņu mērci, lai postā neaiziet. Tagad tik vēl ieraksts jāpabeidz un skat, skat, piecas miega stundas būs klāt.
Si, mums jāsatiekas!
Noteikti, Kni!
Cik skaisti trauki! :) Un sveiciens septembrī! Pirmajā foto noplēstā siena izskatās ļoti, nu ļoti, ļoti dekoratīvi. Lai izdodas atrast īsto tapeti un lai cieši līmējas! :)
Paldies, Elīn!
Es ar skatos uz tām “plikajām” sienām un taisni vai žēl, ka būs jālīmē tas viss ciet. Kaut kāds šarms tajā visā ir.