Kni virtuve

love yourself more

Pastkartes no Tallinas #1

Nekad nevar zināt, ar ko beigsies viens “es gribu uz Tallinu” teikums. Nekad nevar zināt, cik ātri tiks noīrēts sapņu namiņš brīnišķīgā koka arhitektūras rajonā Kadriorg. Nekad nevar zināt, ka tas notiks tieši dzimšanas dienā un ka svecīšu vietā kūku rotās sērkociņš. Deg, liesma ir, nopūst var un vai tad vēlēšanās ļoti apvainosies, ja vasks šajā brīdī nepiedalīsies. Īsāk sakot, tie, kam brīvdienas, brauc brīvdienās, pārējie iet uz skolu, strādā vai raksta savus galadarbus. Visi nevar, kādam jāpieskata mājas.

Šodien pastkaršu ekskursija uz KUMU – Igaunijas Mākslas muzeju, kurā piecos stāvos ietilpināts gan sens, gan jaunais modernais, turklāt pati ēka liek vieglā skaudībā noelsties. Igauņiem ir jau desmit gadus, mēs gaidām. Nav ko sūkstīties, Tallina nemaz ar nav tik tālu. (KUMU ir maģiskās trešdienas, viena būs pavisam drīz 10.06., kad ieeja muzejā maksā tikai vienu eiro. Nākamās 12.08. un 16.12., taču tas neattiecas uz iepriekš pieteiktajām grupām.)

Stāsts par iekšiņu un āriņu, īpaši sajūsminoties par tēlniecību.

Es mēdzu fotografēt, īpaši domājot par kādu, kuram šo foto gribētos aizvest. Rudu, šis ir Tev.

Koks, marmors, granīts, metāls.. es nezinu, kā jums, man no laimes sareiba galva, cik tāds materiāls var būt dzīvs.

Jaunkundz, jums tur aiz muguras kāds mēdās.

Tad ir tas brīdis, kad sajūsma bija tik liela, ka aizmirsās pajautāt vārdu. Ienākot zālē, paveras šāds skats, un dažas no skulptūrām kaut ko runā. Reizē.

Un tad vēl apsēdies, apskati visu kopā un domā, nu kur tā var?

Var. Igauņi var.

Var arī šādi.

Var arī acīs ieskatīties. Skaties un patiešām sajūta, ka skatās.

Ir tāda sajūta, it kā tas būtu tikai apstādināts laiks, piešķirta krāsa, faktūra, forma, un pavisam drīz kaut kādā brīdī viņi visi pamodīsies, bet ne, sēdi, gaidi un nemostas.

Visu pārējo skatīsiet nedēļas laikā, bet nu, caur gaismas eju jāiet laukā. Laukā, kur zaļš un atkal nākas nopūsties. Igauņiem jau desmit gadus ir, mēs vēl gaidām.

Skats no otras puses.

Divu dienu laikā nostaigāti apmēram 36 kilometri, kājas šokā, mugura ārprātā, tikmēr prāts un sirds pilnīgā labsajūtā. Ticu, ka te var izlasīt “vājprāts”.

Un tas bija tikai pirmās dienas rīts, pat daļa no rīta, jo ekskursiju KUMU turpināsim.

Lai silti un ražīga darba nedēļa!
Maijs jau tūlīt galā. Vājprāts!

Atvilktne: Kni.stāsts

Leave a Reply