Tajā laikā, kad rīdzinieki runā, ka ziema nu beidzot esot prom, es mazliet iesmeju. Nevar būt prom tas, kas īsti nemaz nav bijis. Tumsa, jā, bet ne ziema. Ziema tās labākajās tradīcijās nav te redzēta jau vismaz četrus gadus. Mirklīgs sniegs, sals un sarma drīzāk ir prieks par ainavas krāsojuma maiņu.
Kad darbā kādam stāstu, ka mans tētis joprojām iet zvejot uz ezeru, jā, iet, nevis iebrauc ezerā ar laivu, uz mani skatās kā uz slimu. Tā muļķīgā apziņa, ka visur ir tā, kā pats redzi aiz loga, vai ne? Nav, mīļie, nav. Laipni lūgti ekskursijā uz ziemu.
Piedodiet, Rīgas saulrieti, jūs zaudējat.
Uz ezeru iet nekad nav gana. Kaut vai tāpēc, ka diena saulaināka un var redzēt, ka vienā ezera pusē tā spīd, bet otrā ne. Tā pa joslām.
Un jā, tik ilgi dīcu, ka man arī gribas pastaigāties pa ledus, ka to arī izdarījām. Ledus mazliet būkšķ un plaisā, taču runā, ka tas, ko mēs dzirdējām ap pusdienlaiku, esot nieks. Tas, ko varot dzirdēt saulei austot, lūk, tas ir kaut kas. Bet neko, kungi sēž un ķer zivis. Asarus, brekšus un raudas. Līdakas tikai apskata un laiž brīvībā blakus aliņģī. Atstāt nedrīkst. Liegums.
Tur, kur saule tiek klāt, sniega sega izkausēta.
Bet labāko skatu meklētēji vienmēr tiek apbalvoti.
Bet vērīgākie var vienmēr ieraudzīt vairāk pat peļķē.
Esiet vērīgi un lai burvīga nedēļa!
P.S. Laba ziņa tiem, kas virtuvē ciemojas ar telefona palīdzību. Nu ir ērti. Esmu parūpējusies par jums.
Tās apnigušo lauku un aizsalušā ezera bildes tomēr ir nereālas. Un tās debesis peļķē, uh! :)
Tā var šķist, ja salīdzina to, kā ir te, bet ar peļķi ir tā. Es tak viņu noskatīju, vienreiz pagāju garām, bet pēc tam tomēr saņēmos. Es joprojām kautrējos visu bildēt.
Jā, tā zvaigžņotā nakts atspulgā pavisam noteikti ir viena ziloņa vērta! :) Bet, par ziemu runājot, mums jūrmalnieki to jau pavisam apēduši. Jauns zaļums, sniegpulksteņi, krokusi, tulpju plaukstiņas un pat mārpuķītes – ikdienas ainava aiz loga. Godīgi sakot, man labāk šādi!
Ja kas, Alūksnē viss ir reizē – gan ziema, gan sniegpulksteņi, gan zālājs (tiesa gan, vēl nav koši zaļš). Bet labāk, lai viss palēnām, citādi visi šitie agrie pavasari ļoti ilgi ir tajā agrajā stadijā un nemaz nākamajā tik naski nepāriet.