Kni virtuve

love yourself more

Pauze tiek pagarināta

Te nu bija. Paliks mājās un beidzot plastikos.
Kā tad! No visas sirds atvainojos visiem tiem, kas gaida un nesagaida.
Tik drīz tas laikam nenotiks. Man ļoti žēl.
Gatavojot vakariņas, applaucēju kreiso plaukstu.
Ja jūs zinātu, kā tas sāp! Lai gan labāk nezināt.
Kādam noteikti ļoti gribējās, lai es aizveros.. izdevās. Rakstīt spēju vien ar labo roku, īsāk sakot, parakstīt nevaru.

Lai jums siltas brīvdienas!

Atvilktne: Vakara čuksti
  • Zvejnieks saka:

    Mjā, Tavai plaukstai brīvdienas sākušās pat ļoti ”silti”. Un lai ko arī kāds Tev šobrīd mierinājumam teiktu, mazāk no tā nesāpēs, bet, nu, turies – pat nezinu pie kā – varbūt ar veselo roku pie gaisa, un centies nezaudēt savu paskarbo humoru. Patiesībā šodienai gandrīz labāk piestāvētu vakardienas ieraksta virsraksts ;)
    Un kā Tu to dabūji gatavu? Pagrābi karstu kastroli vai uzgāzi rokai virsū kādu verdošu šķidrumu?

    18/06/2011 at 00:26
    • Kni saka:

      Nē, kāsu ūdeni, vāks saķiebās un ūdens uzgāzās uz kreisās rokas iekšķa un iekšā plaukstai.
      Pateicoties kaimiņam es biju arī līdz slimnīcai (jo dēļ sāpēm nevarēju aizmigt), kur mani apskatījas ārsts-rezidents (ko tik pa trīs latiem neizdarīsi uz 5 min). Uzlika marli ar dzeltenu šķīdumu, nobintēja un teica, ka svētdien jāiet atkal.. es gan neredzu jēgu visu laiku staigāt ar šito marli, jo kā tad man tur kaut kas dzīs, ja tagad viss ir sauss un āda ir jāmitrina. Negāja kopā viņa padomi ar šito pārsiešanu.
      1.-2. pakāpes apdegums esot. Lai ko tas arī nozīmē.
      Pēc divi nedēļi sadzīs… man jau liekas, ka ātrāk, bet nu labi. Īkšķis atpūtā. Pārējie pirksti strādā.
      Žēl, man nav haļavnā friziera, būtu kas izmazgā matus :D Un ēst ārpus mājas laikam tomēr ir lētāk un drošāk :D

      P.S. Ja jūs gadījumā nonākat 1.slimnīcas uzņemšanas nodaļā un jums nav apdrošināšanas polises, tad ziniet, ka visa norēķināšanās notiek skaidrā naudā. Jūsu vīzas un māsterkārdi tur nevienu nerausta. To var uzzināt tieši pie tā galdiņa, kur māsiņa diagnosticēs problēmu. Bet vispār labāk tur nenonākt.

      18/06/2011 at 10:37
  • kukū saka:

    uhhh, apdegumi ir tik nepatīkami un ilgi dzīst – strādājot virtuvē, regulāri staigāju ar čūlām uz rokām, reiz, kad paķēru rokā karstu metāla plātni, tikai pirkstu galus apdedzināju, bet likās, ka no biksēm aiz sāpēm izlekšu… bet tev visa plauksta!
    starp citu, matus mazgājot vai ko citu darot, uzvelc plastmasas cimdu – ne to, ar ko tualetes tīra, protams, bet plāno, ko aptiekās var nopirkt.

    18/06/2011 at 11:59
  • Zvejnieks saka:

    1.-2. pakāpe nav joks, ja būtu uzreiz pagrūdusi cietušo vietu zem auksta ūdens varbūt tiktu caur vieglāk, bet ko nu vairs…
    Man priekš šādām reizēm vēl no aizlaikiem ledusskapī glabājas pēc propolisa smaržojošs aerosols ”Amprovizols” – daktera Leopolda Ozoliņa izgudrojums. Derīguma termiņš jau sen beidzies, bet žēl izmest, lai gan klusībā arī ceru, ka nevajadzēs. Saules apdegumu seku mazināšanai gan esmu izmantojis.
    Vai tagad saproti kāpēc tvaicēts ēdiens skaitās visveselīgākais? Tur vienkārši nav ūdens ko kāšot var sev virsū uzgāzt ;)
    Un ko tad šolaiku modernā medicīna piedāvā? Tikai dzeltenu šķidrumu?

    18/06/2011 at 12:29
    • Kni saka:

      Es gandrīz atsaldēju roku, turot to uzreiz zem ledaini auksta ūdens un pēc tam vēl pie ledus.
      Noņēmu apsēju, čūlu nav. Tas labi. Sūrst āda, bet tas laikam normāli.

      Modernā medicīna mani sūtīja uz apdegumu centru, lai gan es skatos uz roku un neredzu jēgu kavēt viņu laiku. Dzeltenajam šķīdumam nespēju izlasīt nosaukumu, lai gan uz tā izraksta viņš tur ir. Ārstam ir ārsta rokrakts =) Ibumetīns sāpēm – klasika, bet šodien nesāp. Tikai sūrst.

      Pēc jautājuma, ko es darīju – tā un tā.. verdošs ūdens, turēju zem krāna aukstā ūdens (ilgi! ļoti ilgi!) un vēl pie ledus.. smērēju ar bepantēnu (to gan es pirms iešanas uz slimnīcu, jo man mājās ir cits krems, par kura izcelsmi ārsts nekad nav dzirdējis, tāpēc viņa zinātniskās ausis nesatraucu.. nav ko viņu ar Nāves jūras homeopātiju biedēt…). Būs labi. Pirmais šoks un sāpju vilnis bija briesmīgs, turklāt… visiem kam zvani, neviens neceļ. Vot tā ir sajūta. bezcerīga.

      18/06/2011 at 12:59
  • Kni saka:

    Izlasīju – furacelīna šķīdums. Nezinu, kas tas ir, bet liekas, ka nostrādāja.

    18/06/2011 at 13:15
  • pagesalive saka:

    Auč! Mīļoju un žēloju :)* Tiekamies pēc 27.06. :) …. un papareds zied!

    18/06/2011 at 14:16
  • Gicha saka:

    Pievienojos žēlotājiem, šitās ir vienas neizturamas sāpes… reiz agrīnajā jaunībā plaukstu apdedzināju, ņemot arā pannnu ar rokturi no cepeškrāsns, bāc… pie tam, pēc pāris stundām bija jābrauc uz teātri – neko – satinu roku ledū un plēvēs un devos baudīt…!
    Re, Kni, beidzot esmu tikusi atpakaļ… :) saklikšķināju!

    18/06/2011 at 14:43
  • Kni saka:

    Mīļš paldies līdzjutēju komandai! =) Varētu paskatīties statistiku, cik negadījumu notiek mājās virtuvē.. procentuāli. Nākamajā vietā pēc virtuves noteikti būtu guļamistaba vai vannas istaba. :D

    18/06/2011 at 18:36
  • Sancho saka:

    Es par tiem matiem un haļavas frizieri: Es regulāri 5dienās eju uz mācību frizētavu matus mazgāt un izžāvēt, jo galvas mazgāšanu neciešu kā…, pat nezinu ko, bet galīgi neciešu, bet nu tur man izmazgā pamasē, izžāvē, un man tas prieks tik 1,00-1,30 Ls izmaksā :) Bet nu tās mācību frizētavas tik uz Brīvības ielas zinu (rajonā no Teikas līdz Juglai veselas 3 gab.( bet nu tas cik nojaušu nav īsti tavs rajons)

    18/06/2011 at 20:37
    • Kni saka:

      Paldies par ieteikumu, bet mistiskā kārtā ar matiem tiku viegli galā. Pataisīju sevi par nevarīgāku nekā esmu =)
      Kamēr nav pamēģināts, tikmēr nezināsi, bet vienu avru gan teikt droši – labi, ka kreisā roka un nevis labā, jo tad būtu ziepes.

      Tagad iestājusies nākamā stadija.. niez :D bļiiiiin, kasīt nevar. Un ir mazas mazītiņas čūliņas. Nekas, sakodīs zobus un cietīsies.
      Pa mūsu pagalmu atkal mormoņi siro.. vajadzēja šos ielaist un “dieva vārdā” nomazgāt man traukus :D :D :D

      18/06/2011 at 21:12
  • Zvejnieks saka:

    Par mācību frizētavu aiz Sporta akadēmijas Juglas virzienā (nezinu gan vai tāda tur vēl šobrīd ir atrodama, bet kādreiz bija) vai precīzāk – par gājēju pāreju tai pretī, Fredis reiz jokoja, ka vienīgais iemesls kāpēc tāda tur ierīkota (jo pretējā ielas pusē ir tikai mežs), lai mācību frizētavas apkopēja varētu tikt pāri ielai un mežā aprakt nogrieztās ausis :D :D :D

    Sķiet, zibenīgā rīcība plaucēto vietu uzreiz dzsējot Tevi ir paglābusi no lielākām šausmām. Lasīju reiz par kādu apdegušu martena ceha brigādi no kuras vienam vīram laimējies saglabāt sejas ādu pateicoties ”ieniršanai” ūdens spainī. Tad tik laisti pa virsu furacilīnu un būs labi. Furacilīns neļauj mikrobiem elpot. http://www.neslimo.lv/pme/?name=nitrofuranu-preparati

    18/06/2011 at 23:40
  • Kni saka:

    Negribās jau neko teikt, bet apbrīnojami, ar kādu ātrumu dzīst roka. Maģija kaut kāda. Šorīt skatos, kāds pa nakti sadakterējis un daļa mazo čūliņu pazudušas. Vienkārši tā.. nav vairs. Ko tas ārsts domāja ar tekstu “pārsiet 3x nedēļā”… tur vairs nav ko pārsiet. Tikai vēl drusku jāpsaudzē.
    Rīta prieks!

    20/06/2011 at 06:53
  • Mēnessmeitēns saka:

    Vai, Kni, Jūtu tev līdzi! Lai labi un ātri dzīst roka!
    Mēs kad bijām Somijā uz Jāņiem māsa cepa pannā vistu, kad grieza riņķī, daudz eļļas uzsprāga un trāpīja viņai uz rokas tieši uz plaukstas locītavas. viņa ātri aizskrēja mazgāt roku aukstā ūdenī, tad sasmērējām ar ibuprofēna sēri un pēc 30 minūtēm āda jau bija pacēlusies 2cm no rokas un bija pilns ar šķidrumu. Brūces rādiuss 5cm. Nu neko, gājām kājām pie saimnieka, lai ved uz aptieku (tuvākā pilsētiņa no saimnieka mājas bija 7km attālumā). Labi ka saimnieces draudzene bija (medmāsa), tā aizsūtīja savu dēlu uz aptieku. Sadeva smēres, pārdūra pūsli un izlaida šķidrumu, bet ādu pielīmēja atpakaļ un apsēja… Mēs kad tagad bijām Maljorkā māsai tā vieta neiedega, var redzēt rētu joprojām.
    A, kad māsas sīkais ar plaukstu pieskārās karstam gludekli un viņam tāds pūslis bija uz plaukstas, ārsts slimnīcā izlaida no pūšļa ūdeni un norāva nabaga trīsgadīgam bērnam to ādu. ilgi dzija vairāk kā mēnesi, jo sāka strutot. Māsai ar nenorautu ādu sadzija ātri, lai gan nācās sutināt cimdā, lai netīrumi strādājot neiekļūst iekšā…

    20/06/2011 at 15:31
    • Kni saka:

      Jēziņ, kas par šausmu stāstiem!
      Tad jau mana brūce tādas kaķa šķaviņas vien ir.
      Kā jau teicu, dzīst neticami ātri un, ja āda nebūtu tajā vietā sārti brūna, varētu teikt, ka nekas nav noticis. Kad biju slimnīcā, ārsts pateica, ka čūlas pārdurt nedrīkst, jo tā var ievazāt infekciju. Ja pārplīsīs, tad pārplīsīs, bet citādi rokas nost. Tas ir vienīgais aspekts, kurā es viņu paklausīju, jo visu pārējo izdarīju pa savam. Apsēju noņēmu nākamajā dienā, jo man bija jāredz, kas tur notiek, turklāt ar tādu dzeltenu apsēju iet laukā no mājas, man i prātā nenāca. Noņēmu un Tavu brīnumu, viss normāls. Tikai svētdienas ritā parādījās čūliņas. Mazas un vairākas, turklāt ne tur, kur sākumā likās, ka tās varētu būt. Viņš gan teica, ka bepantēnu vairs nevajag, bet es smērēju tik un tā.

      Savelkot kopā rēķinus par brūces siešanu, pēc tam zālēm – pa to naudu es varēju paēst ārpus mājas. Tā labi paēst :D

      20/06/2011 at 20:44
      • Mēnessmeitēns saka:

        :D jā, mana māsa kopš tās reizes vistu gatavo tikai cepeškrāsnī! :D

        Mums Ventspilī stulbs bērnu ārsts, sīkajam toreiz norāva ādu. Bet gadu pirms tam māsas dēlam sākās alerģija uz olām, nu pirmo reizi, kad pagaršoja. uzpampa kā balons un viss ar nātreni klāts, mēs uz slimnīcu aizvedam un tas ārsts ienāk un sāk par bērnu smieties – jums nevis bērns, bet balons. Nebūtu ieskrējusi medmāsa, sīkais būtu beigts, jau sāka elpceļi pampt…

        Ar ārstiem kā ar bitēm, nekad neko nevar zināt. Un malacis, kā smērē, ļaunumu tāpat nekādu nenodarīs.

        21/06/2011 at 02:09

Leave a Reply