Grozi, kā gribi, bet pavasara tuvošanās man vienmēr uzdzen vēlmi pārlasīt Virzas Straumenus, jo tā vien liekas, ka šajā grāmatā pavasarim nodziedāta oda. Tas, ko ziņās apzīmētu ar “, ārprāts, ārprāts, Eiropai tuvojas plūdi”, Straumēnos raksturotu pavisam vienkārši – tuvojas pavasaris, kurš mazgās zemi un māju tīru.
Tā arī šis zilonis man drīzāk atgādina pavasari un palu laiku, kad daudzviet zemi klāj ūdens, bet mežmalā, saules glāstītas, atklājas sulīgi zaļas sūnas. Debesis, pielietas zilas krāsas, spoguļojas milzīgajās peļķēs.
Zilonis pieejams, bet orientējies uz kaklā kāršanu, ne pie krūts spraušanu. Tiesa gan, kamēr mana kāja baltajā masā iebetonēta, pie ķēdītes tam vēl īsti netikt.
Lai silti un sausas kājas!
Āmen. Es tikko atkal iemīlējos.
Tās krāsas, tās krāsas..
Pavasarī tās rozā brilles noder, kamēr viss iekrāsojas un sazaļo.
Es, cilvēks ar nelielu ģeogrāfa kretīnismu, teiktu – zilonis ar slīpslāņojumu :)
Ģeogrāfu mafijas piebilde pieņemta!
Zilons sajutis to, ka šodien rīta pusē drusku smaržoja gaisā- mazs pavasars. :) A kas par balto masu kājai?! :(
Tautā to sauc par ģipsi. Normāls “mājas cietuma” kustību ierobežotājs. Iedarbīgāks par jebkuru ķēdi un bumbu, ko var piesiet pie kājas.
Ļoti līdzsvarots, mieru un maigumu izstarojošs pavasara vēstnesis.. Domāju, ka šis zilonis varētu iedarboties līdzīgi kā kaķa glaudīšana uz satrauktiem prātiem (varbūt ne gluži viņu glaudot, bet gan meditējoši lūkojoties)…
Es kā bāka (vedu nomaldījušos atkaļ pie viņiem pašiem), ziloņi kā validols(nomierina). :D
Nu lūk! Tik stipri esi spīdējusi (rādījusi ceļu), ka izdega drošinātāji…
a šito vismaz es varu dabūt? man tak visu atsaka, ko es iekāroju… :(
Šo Tu vari dabūt pavisam noteikti!
Tu jau sabremzēta ne pa jokam, ja jau pie baltās masas esi tikusi..
Mīli, mīli maigi, Kni!
Un zilonis ehh.. skāde, ka nokavēju!