Visas ziemas Rīgā ir apmēram vienādas ar to, ka es vienmēr gaidu pavasari. Stāvu pie loga pusdienu pauzē, skatos uz piesnigušo zemi, uz ceļmalā augošajām kailajām liepām un iztēlojos, kā zaļos zāle, kā plauks ziedi un liepu zarus pildīs tūkstošiem zaļu lapu. Šī ziema nav izņēmums, un jau vairākas reizes esmu ļāvusies šim ceļojumam tuvajā nākotnē.
Iespējams, lai kārtējo reizi kaut kā procesu pasteidzinātu un darītu kaut ko lietas labā, esmu uzdarinājusi ziedošu ziloni, kas savā plūmju krāsā plaucina ziedus, kuri savukārt kādu dienu, ja vien nebūtu apstādināti mirklī, pārvērstos par sulīgām plūmju ogām ar cietu kauliņu viducī.
Un tā es pieburu pavasari.. kaut kā nesanāk.
Lai silti!
Burvīgs! Lai silti un krāsaini!
Smukais zilonis – žēl, ka līdz plūmēm vēl ilgāk kā līdz plūmju ziediem… Pavasara pievilināšanai manās mājās plaukst hiacintes, amariļļi un prātuļoju par kādu sīpolloku – šitie ir mani rokdarbi :)
Tas pavasaris nudien nebūtu īsti riktīgs, ja, redzot šādu skaistumu, nolemtu aizkavēties! :)
Tikai vēl mazliet pacietības, un viņš pavisam noteikti drīz būs klāt!
Es vairs nevaru =( Nopietni. Tikko beidzās mana pacietība. Es gribu silto ūdeni, es gribu gulēt zem vienas segas nevis zem trim un sporta biksēs, vilnas zeķēm kājās.. es gribu justies mājās labi. Es gribu siltumu!
Man ir sajūta, ka tikai vēl mazliet, mazliet pacietības. Redz, jau šodien lielais aukstums atkāpies!
Ziema pārbauda mūsu izturību un pacietības slieksni, lai tad pēc tam vasarā mēs atkal pačīkstētu, ka ir par karstu. :)
Tās puķes man vienmēr tiiiik ļoti patikušas :) Nu, protams, tās, kas uz zilonīša :) Skaisti!
Fantastisks zīloņbērns un tās krāsas vienkārši dievīgas :)
Paldies! Uzdarināšu vēl auskarus, lai Une var pateikt, ka kaut kur redzēti… :D