Kni virtuve

love yourself more

Pļaujas laiks

Laiks pļaut to zāli.
Likās jau, kur tad nu ko tādu bildēt, bet galu galā izrādījās, ka katram no jums kaut kur ir tāda mapīte, kurā pieglabātas pļavu, zāles, nezāļu, ziedu un aizaugušo lauku bildes, kuras dažs beidzot var likt lietā. Beidzot kādam to visu vajag.

Par to, ka rušinājāt krājumus un sūtījāt no tiem izvilkto man – milzīgs paldies! Paldies arī par to, ka daži no jums patiešām iegāja azartā un bildes sūtīja vairākkārt. Paldies!

Zāles un zāļu izstādi pasludinu par atklātu!

Saka jau, ko sēsi, to pļausi, tāpēc, lai būtu ko pļaut, sākumā jāiesēj. Raimonds iesēja.

Maija laiku pa laikam man mēdz atsūtīt pa kādai burvīgai pastkartei no viņas brīvdienām. Šoreiz “ezers, Sigulda, atvaļinājums un nomaļa peldvieta, kur stundām sildījos saulē, lasot grāmatu”.

Maskačkas pētniece Sigita pievienojas ar savu foto no Daugavmalas, kas pēc tādas nemaz neizskatās.

Kur ūdens, tur dzīvas radībiņas, kuras savās bildēs izdevies noķert Ilzei. Lietuslāšu niedres un sapņains krupītis.

Atrast ķirzaciņu zālēs mani aicinājā Liene.

Nez, kas par ķirzaku meklēšanu būtu sakāms Elīnas kaķim?

Varbūt ne ķirzakas, ne vardes viņu neinteresē un viņš sapņos redz Gruzijas kalnu zāli?

Vai arī Sigitas bildēto zāļu skauto gliemežu krūmu Provansā?

Varbūt viņš bradā pa Gintas skaistajām pļavām?

Ja mēs par tām pļavām, tad Silvai arī ir ko teikt.

Un Unai ir kaut kas, ko likt pretī. Kā tas viss mazliet pēc lietus?

Zigurdam noteikti ir mapju mapes, kurās fotografētās pļavas un zāle tiek datēta pa gadiem. Ordnung muss sein.

Rudu par krājumiem nestāstīja neko, taču šis vērtīgo zālīšu pušķis mani uzrunāja ļoti.

Noslēgumā vien atliek izslēgt gaismu un palūkoties uz tiem, kas pa naktīm apkārt dauzās. Ar sveicieniem no Zviedrijas tumšās naktes zaļās zāles ar Sanda palīdzību pie manis atceļojis visnotaļ latvisks āboliņš.

Vēl tikai dauzoņa Spīgana ar sveicienu no naksnīgās bildēšanas purvā.

Redziet, cik labi jums šis izdevās!
Rītdien noskaidrosim grupas Zāle albuma “Viņa” ieguvēju.

Lai silti!

P.S. Ja nu kāds nedēļu ir bijis projām un nesaprot, kāpēc virtuvē parādījušās zāles bildes un kāpēc par godu zālei tiek rīkota šāda izrādīšanās, var palasīt par to, kā tas viss sākās un kas par to kādam būs.

Atvilktne: Runā viesis
  • Si saka:

    Skaista un dažāda tā zāle un Tev – lieliska ideja!

    20/08/2015 at 08:28
  • m-ja saka:

    Paldies, paldies par burvīgo izstādi! Cik daudz tais zālēs dzīvīguma un spēka. Cik skaistu stāstu esi radījusi starp bildēm. Skatījos, smaidīju un tad skatījos vēlreiz no sākuma.

    20/08/2015 at 10:48
  • Elīna saka:

    Tik vienkārši, tik skaisti! Paldies, ka bija iespēja parakņāties zālē :)

    P.S. Mans kaķis ir sajūsmā arī par krupi, vardēm un ķirzaku.

    20/08/2015 at 11:55
  • Silze saka:

    Skaistums apkārt ik uz soļa, tik saskatīt jāgrib/jāprot.
    Paldies Tev, mīļā Kni, ka rosini lūkoties apkārt, pacelt/nolaist acis, redzēt tieši un saredzēt netieši! Dzīve IR skaista!

    20/08/2015 at 12:15
  • gicha saka:

    Burvīgākais vārds – rīt! Bet rītdiena nekad nepienāk, tā vienmēr pienāk kā šodiena…

    20/08/2015 at 15:47
  • gicha saka:

    Un bildes ir ļoti skaistas, pie tam, izceļot noteiktu tēmu. Gribēju teikt – meitenes pacentušās, bet Zigurds noteikti ar

    20/08/2015 at 15:56
  • Kni saka:

    Mīļš, mīļš paldies jums.
    Un paldies par visiem pavadošajiem stāstiem, kurus sūtījāt līdzi fotogrāfijām, un paldies arī par ļaušanos. Paldies!

    20/08/2015 at 23:26

Leave a Reply