Vakardien domāju, kā attaisnot to, ka es brīžiem un ar dažiem tik ļoti bremzēju. Zin, stāvi kaut vai ar bomi blakus, bet ne ideja nāk, ne iedvesma dejo, ne pirksti grib kustēties. Tā kā centies, bet nekas nesanāk. Nākamā doma, kas sekoja, bija drīzāk kā joks, ka tas gaidīšanas ilgums ir tieši proporcionāls vēlmes stiprumam un pacietība tikai apliecina faktu, ka ir vērts.
Atklāti sakot, man ir mazliet kauns un skaļi to nemaz nevar teikt, cik ilgi Dace jau gaida, taču pa šo laiku idejas un specifikācijas paspējušas nomainīties vairākkārt. Viss sākās ar “man lūdzu melnbaltu”, bet redz.. noslēgsies ar plūmju toni un nenosakāma zilzaļā toņa akcentu, pa vidu iejaucot arī kripatiņu no sakultas un nekultas debesmannā.
Papildus tam gaidīšanas jautājumam, pa dienu virpināju vēl vienu. Sak, kad pienāks tā diena, kad kāds pateiks: “Zini, jaunkundz, šito valkā pati..” Ja es tomēr nebūšu trāpījusi, tad ziniet, valkāšu ar! Bet citādi te būs krelle un auskari. Tā lūk!
par pacietību 100% piekrītu. šis ir pasakaini gardi skaisti.
nespēju noturēties un tā vien gribas teikt: “Kni, man, ludzu, kaut ko arabisku ap kaklu un pirksta uz Ziemassvetkiem ;)”
silti Tunisijas nakts sveicieni (Ramadans tuvojas beigam beidzot bus vieglaki laiki un vel visu so nedelu svetki, svetki vien)
Vai šie ir plūmju šokolādes olīši?… ;-) Un plūmju debesmannā ziediņi?… ;-) Un tie tiešām nav ēdami?… ;-) Šķiet, ka sajūtu mutē kaut ko sulīgu, rūgtensaldi rudenīgu, čagani medainu, ko gribās paturēt uz mēles un izbaudīt, acis aizverot un labsajūtā murrājot… Man kā gardēdim šādas asociācijas ap Tavu jauno veikumu ;-)))
Malacīte!!! Ļoti skaisti!
> Signe: Tu man tikai vēl krāsas pačuksti, bet par ziemu un tās svētkiem labāk vēl nerunājam. Auksti tā jau.. Rudu puiks šodien jau prasījis: mammu, rīt būs sniegs?
> Kastanīt, nava vis ēdams. Paldies!
pačukstu: krāsas man patīk it visas (izņemot laikam dzelteno un pēdējā laikā nefanoju arī par brūno un pilnīgi melno) bet mīļākā šobrīd ir tumši zila un Latvijas zāles vai ozolkoku lapu zaļa :) bet jebkas arābisks – kas laikam tomēr ir visas iespējamās krāsas, jo nevaru novilkt līniju, kas te viņiem būtu populārākā krāsa :)
un vēl: man patīk un noder arī magnētiskie ziloņi, kas sargātu zīmītes uz ledusskapja vai arī vienkārši ziloņi mūsu jaunās mājas tējas istabā tāpat uz marmora (rozā) grīdas vai arī uz rozīgizaļajām sienām :)
tagad gan man šķiet Tev iedvesmai daudz dāžadu virzienu (varbūt pat par daudz ;) burvīgu un siltu vakaru vēlot, Signe
Labi, ka Ziemassvētki ir tad, kad tie ir :D
ak, un beidzot beidzot es esmu sagaidījusi to brīdi, kad es vau teikt “”sis ir man” un lielīt Kni.Jo parasti lasu, lasu tos jaukos un pateicības pilnos commentus, nu varu tiem pievienoties:) Jap, manas ziemas krāsu mīļākais salikums.Ari publisks paldies virtuvē:)
ļoti tīk :)
patīkami krāsās