Ponijs

Brīvdienas ir labi, taču, kā zināms, laba nevajag daudz, laba vajag pietiekami.
Ir laiks celties ar tumsiņu, mazliet pabubināt un kopā ar citiem darba ļaudīm piepildīt dzelzs rumakus, lai nodotos darbos. Brīvdienas ir beigušās. Lai dzīvo brīvdienas! Pat ja vakardien miegs īsti nenāca un gulēt aizgāju šodien, es to darīju ar piepildītu un mierpilnu sajūtu.

Mazliet iedvesmas jaunajai nedēļai. Autors nezināms, rindas atceļojušas darba epastā.

Я люблю свою работу, я приду сюда в субботу.
И конечно в воскресенье. Здесь я встречу день рождение,
Новый год, 8 марта …ночевать здесь буду завтра!
Если я не заболею, не сорвусь, не озверею.
Здесь я встречу все рассветы, все закаты и приветы.
От работы дохнут кони, ну а я…бессмертный пони!

Te arī vizuālais noformējums. Nemirstīgais zelta ponijs.

Pilnai laimei arī kāds zelta kumeļš, ar kuru uzjāt visās virsotnēs. Pagaidām nav ne spraužams, ne karams, bet par tādu var kļūt, ja vien radīs savu jātnieku.

Lai silta un koša darba nedēļa!

Published by

Kni

Love yourself more

10 thoughts on “Ponijs”

  1. Lai nesabiedētu pārējos Virtuves tējotājus, nekliegšu “Es, es, es! Gribu, gribu, gribu!”, bet atzīšos, ka šo es labprāt apseglotu. :)

  2. Nu nekas, Dapadu nebēdās, kādu dienu viņai ar būs savs dipadu dapadu zirdziņš. Skaistulis :)

  3. Pirmdienas oficiālā daļa svinīgi pārdzīvota. Darbā nekas nav mainījies. Visi savās vietās, intrigas savās vietās, tik vien kā pieņem apgriezienus, bubinatori bubina, dzīve kust uz priekšu :)
    Nu tad kumeļu Agnesei?

Leave a Reply to Kni Cancel reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.