Post factum: zvēRīga pastkarte

Ja ir bijusi piektdiena, tad ir miegaina sestdiena, vēl jo vairāk, ja sestdiena sākas tik agri.

Kā jau vakardien teicu, tas maijs bija traks un trakam maijam nekad nav gana, tāpēc izstāde bija divas trešdaļas no pīrāga, savukārt atlikusī – pastkartīšu darbnīca. Zīmuļi sagūla kā nu kurais, tiem piebiedrojās flomasteri, zīmuļu asināmie un kļūdu likvidēšanai – dzēšgumijas. Tiem, kam rokas vēl nav tik veiklas, vai arī jau ir paspēts sev iestāstīt, ka zīmēt nemāk – īpaši trafareti ar Rīgas zvēriem. Jā, arī ar to pēdējā laikā tik ļoti izdaudzināto – mežacūku.

Pastkartīšu sagataves nepacietīgi gaidīja vairākas dienas, kad tās beidzot skars zīmuļu švīkas un krāsas, kad flomasteri izrīvēs tajās faktūru, kad trafareti atstās kontūras, kad dzēšgumijas paslēps pirms brīža uzvilkto.

Trīs fotopastkartes no detaļu meistara Zigurda Zaķa.

Ja sākumā domāju, ka bērni tik agri ne nu nāks, ne arī zīmēs, tad pārsteidzošā kārtā piedzīvoju brīdi, kad pieagušos draugus zīmētājus nācās no galda padzīt malā. Kārtējo reizi pārliecinājos, cik tie mazie labi prot, cik labi viņi prot tad, ja neviens viņiem neierāda, kā jāprot. Cik labi viņi prot, kad dara paši, kad dara tā, kā viņiem tobrīd sanāk. Tik ģeniāls krustu šķērsu krāsošanas veids, radot uzzīmētajam zvēram kažoka sajūtu un vēja klātbūtni spalvās. Tik brīnišķīga kompozīcijas izjūta un nepārspējama iztēle.

Dažas pastkartes no Spīganas. Pārējās dodieties lūkot pie viņas.

Tā, lūk, izskatās brālis, kurš ir atnācis atbalstīt māsu. Tik cītīgi zīmē, ka prieks!

Skaidrs, ka visi bērni bija patiesi jauki, taču Beatrise ar savām pastkartēm nošarmēja mani vienā setā un es pat apsvēru domu par viņas pieņemšanu darbā, ja vien man būtu pastkartīšu ražotne. Pastkarte, kura zīmēta kaķim. Viņa paspēja uzzīmēt arī ziloni, kurš sēž vannā un pūš burbuļus, ziloni mežā un ziloni, kurš, nosauļojies sārts, ar ūdens šalti atsvaidzina sauli.

Un kā gan pēc visa šī piedzīvotā nejusties patiesi laimīgam?

Silti smaidu un saku – paldies!

Published by

Kni

Love yourself more

6 thoughts on “Post factum: zvēRīga pastkarte”

  1. Ieskatījos jau uzreiz pēc Lielā Notikuma, bet ak, darbi, darbi un aiznemtiba :( Apsveicu tikai tagad – ar izdosanos! ar speju un uzdrikstesanos! Un galu gala ar tik debeskigi sirsnigu iznakumu! Un es ta tik pie sevis nodomaju, cik milzigu darbu esi ieguldijusi – pardomajot katru siko detalu! Burviga esi – un burviba lai Tevi turpina apvit! Bet es pacentisos uz nakamo but klatiene ar ziediem istajiem! Un noteikti gribesu zimet Tava kompanija!

    1. Paldies, Signe! Uz pastkartēm, ja nemaldos un ja pareizi atceros, ko esmu sasolījusi, varēs tikt vēl arī augustā Rīgas svētku laikā. Visādi citādi, kā vienmēr saku, kad esi Rīgā, dod ziņu, es Tev kādu pārīti pietaupīšu ;)

  2. Noteikti tā arī darīšu! Jūlija beigas jau drīz :) Un svētki ir augusta sākumā, tad sekošu līdzi jaunumiem te un iešu noteikti – zīmēt kompānijā ir daudz jautrāk! Veiksmes un lai saule silda pat, ja nav redzama :)

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.