Ziniet to sajūtu, kad garām aiztešas ātrie un sametas bail, ka tie varētu braukt uz Tavām mājām? Un vēl tās reizes, kad ugunsdzēsēji aizlaiž Tavu māju virzienā, bet Tu neatceries, vai pirms tam izslēdzi gludekli, vai aizgriezi krānu, izslēdzi plīti un vēl sazin ko? Ziniet? Es zinu, cilvēkus, kas savulaik tā arī pie savas mājas satika ugunsdzēsējus un viņi patiešām bija atbraukuši ciemos tieši pie viņiem. Sak, nobaudīt to piedegušo ķiršu ievārījumu, kurš bija aizmirsies uz plīts pirms iziešanas no mājas.
Bet stāsts nav par to.
Stāsts ar prātu, kurš spēlē spēles, un, jo košāka fantāzija, jo nežēlīgākas spēles. Prāts mēdz iejaukties, kad aptrakusī sirds nezina, ko dara un tajā brīdī tas nostrādā kā savlaicīgi izsaukti ugunsdzēsēji, bet brīžos, kad sirds netrako un aptracis ir prāts? Kurš tad dzēsīs? Sirds nemaz nezina, kur atrodas dzēšamais aparāts, jo sirds ir kurinātāja. Dedzinātāja. Anonīmā dedzinātāja un tādi jau nemaz ar nezina, kur ir ūdens, kur krāns un kā piezvanīt ugunsdzēsējiem, ja pats ugunsdzēsējs spēlējas ar sērkociņiem.
Ko darīt?
Elpot dziļi un aiziet ciemos pie draugiem, kas uzvārīs tēju, nosauks jūs par viegli ķertiem, iedos vēl tēju un atgādinās, ka ar jums viss ir labi.
Man ir kolosāli draugi un Pablo izdevās vairāk nekā lielisks (slepenais ziņojums tiem, kas saprot, par ko ir runa).
Vēsu prātu, karstu sirdi!
P.S. Un izslēdziet gludekli :D
Tev ar tiem gludekļiem galīgi neiet. Tev vajag tādu, kas izslēdzas pats, pat ja ir pie elektrības, tad sirds būs mierīga un prāts – vēss :)
:D :D :D
Stāsts nav par gludekli.
Ne par tējkannu, ne par plīti.
Bet vispār, jā, iespējams, man tādu vajag, lai gan.. ja izgludina drēbes vakarā, tad šādi jautājumi nerodas.
Ja tomēr pieķeras tai gludekļa tēmai, tad reiz, kad jau diezgan kavējām ar laicīgu izbraukšanu, atļāvos melni pajokot, šoferu ģimenei uzjautājot – vai jums mājās gludeklis izslēgts?
Tas beidzās ar to, ka griezāmies riņķī un braucām pārbaudīt. Jā, bija izslēgts.