Kad pulksteņmeistara rokās nonāk pulkstenis, kurš īsti nestrādā tā, kā tam vajadzētu, vai kāds mehānisma posms ierūsējis, vai kāds zobrats nolietojies, vai kaut kas vienkārši noputējis, viņš vispirms pulksteni atver, tādējādi atsedzot visu to, kas tam iekšā. Izpēta ar lupu, vai vienkārši tāpat ar neapbruņotu aci. Notīra zobratus, ja nepieciešams, nomaina. Iedveš pulkstenim jaunu skaņu, iztīra putekļus un ver ciet, lai pēc kāda laika to atdotu prom.
Šodien sapratu, ka man pēdējais laiks šajā “amatā” rakstīt atlūgumu, jo redz, tos, kuri ceļ debesskrāpjus un pārstāj baidīties no augstuma, vienu dienu atlaiž. Tā arī pulksteņmeistara uzdevums ir labot, nevis valkāt.
Pulksteņmeistars
Published by
hm. vel neesmu pamodusies, jo ir tikai 5am (Rigas laiks – te 3am), bet diemzel japiekrit – atlaize ne tikai debesskrapju celejus un bezbailigos, bet ari taisnigos un godigos un daudz un labak darosos, jo vini trauce parejiem slinkajiem, “tas nav mana apraksta” nedarosajiem, negodigajiem, skaudigajiem, liekuligajiem, puskoka lecejiem…
var jau ari pagaidit, kamer atlaiz un tad doties uz tiesu, bet diemzel ari tur taisnibu neatrast… hm, labi, isteniba virtuve nav vietas pesimismam, lai kup kafijas un tejas, lai smarzo smalkmaizites – ir tacu svetdiena un stradat nav jastrada :)
Teksts ar zemtekstu, viens no retajiem pēdējā laikā. Katru dienu nevar būt svētki un dažu dienu ir jāēd vai nu tikai rīsi vai tikai kartupeļi. Līdzsvaram.
Bet nemaz nav daudz labāk, ja pulksteņmeistars visu laiku labo savu personīgo pulksteni, visu laiku atjauc, spodrina un cer, ka vienu dienu tas sāks darboties. Varbūt vienkārši jātiek pie jauna pulksteņa, ko pašam nēsāt?:)