To, ka nedēļas nogalē neko prātīgu neuztaisīju, vērīgākie lasītāji zina. Vēl vairāk zina tie, kas mierināja, baroja un vēl visādi citādi veicināja miera saglabāšanu.
Starp visām tām 3 reizēm, kad pilnīgi viss tika samīcīts kopā, pamanījos tomēr eksperimenta kārtā uzdarināt vienu purpurdraudziņu. Eksperiments šajā ziņā ir tas, ka bikšeles un auss darināti no pārpalikumiem jeb no tā, ko parasti griež nost un samīca kopā. Tekstūrainās maliņas no izrullētajām plastikas plāksnītēm. Tieši šī tekstūrainā daļa ir patīkams kontrasts attiecībā pret ziloņa muguriņu. Tā vien gribas ik pa laikam pieskarties.
Sakarā ar to, ka Kalifornijai ar trīs ziloņiem nebija gana, tad šo pievienoju brālīšu pulciņam un nesīšu rītdien uz pastu, lai tie sāktu savu ceļojumu uz Aizokeāniju un iepriecinātu pa Eiropu klīstošā dēla tuviniekus. Būs Ziemassvētku vēstneši!
Lai silti!
austiņa ļoti piesaista! :)
p.s. – turies! Iedvesma atgriezīsies! :)
Paldies! Tikko sapakoju ziloņus katru savā papīra iepakojumā ar bantīti, tad vēl visus četrus rindiņā un vēlreiz papīra paciņā ar bantīti un ieliku kartona kārbā ar piecām izgrieztām sniegpārsliņām un zīmīti, lai rītdien liktu aploksnē. Ak, kā man patīk dāvināt un pārsteigt, pat vairāk nekā pašai saņemt dāvanas.
ar katru nākamo ziloni Tu mani pārsteidz arvien vairāk :)
un dāvināt man ar dikti patīk, tik ne vienmēr tam sanāk laika – un ja nav laika, tad ir vilšanās, ka šoreiz tā davana nav tik īpaša kā gribētos un varētu