Labrīt! Tev ziņojums no Marsa:
Kā tev klājas, kā tev iet?
Vakardien piedzīvoju patīkamu pārsteigumu.
Ziniet, ir jau mazliet tā sirreāli, lasīt par kāda cilvēka gaitām, just līdzi, bet patiesībā šo cilvēku nepazīt. Esmu saņēmusi vēstules no jums, mani virtuves viesi, par to, ka jums sajūta, it kā pazītu mani jau veselu mūžību, lai gan satikšanās dzīvē ir izpalikusi. Tā arī gadījās man.. tikai ņemsim vērā, ka es lasītājas lomā šoreiz.
Raitu soli, jautru omu, neglabājot kabatā nevienu skumju domu, kopā ar Murr pēc viņas raidījuma iekš radio devāmies izmest loku caur naksnīgajām Vecrīgas ielām. Pretī nāk cilvēki, kas ir pavisam loģiski, taču tad noķeru kāda skatienu. Kaut kāda setiņdesmit trešā sajūta signalizē, ka mēs būtu pazīstami. Sajūta signalizē, taču atbildi nesniedz, līdz pretimnācējs apstājas un uzrunā: “Kni?”
Nu re, arī atbilde ir klāt! “Hofmaņa pasaka,” smaidu un samulstu.
Rīta sveiciens Hofmanim un viņa pasakām!
Nu dien, bija prieks iepazīties =)
Mūzik’ no vakardienas Murr raidījuma. Paldies arī Murr par jaunām mūzikas vēsmām.
Lūk, Feloche iekš MySpace
P.S. Ja vēl kāds Vecrīgā nav bijis mūžību, tad varu apstiprināt, ka arī vecajā labajā Kubā viss ir pa vecam :D
