Ar rītiem, kuros nav jāceļas uz darbu, bet tomēr ir kas sarunāts, ir pavisam dīvaini.
Gulēšanas laiku novelku līdz pēdējam, mēģinu pierunāt pulksteni atļaut man pagulēt ilgāk, lai gan miegs nemaz vairs nenāk. Tad seko visi rīta rituāli.
Ar rīta rituāliem arī ir dīvaini. Tajos rītos, kad ceļos uz darbu, man netīk, ka tajā laikā mostas vēl kāds. Mošanās kārtība tiek izjaukta un jopcik popcik, pusseptiņos vannas istaba ir MANA! :D Jā, mana. Tas ir mans rīta rituāls, ka pirmais jāiet uz vannas istabu un nevajag jau pirmo atskaites punktu jaukt laukā. Pārējie nekārtosies secīgi. Kad vēl dzīvoju pie opīšiem un, ja šie sadomāja arī agri celties, man šķita, ka mājās ir burzma. Parasti šajās reizēs es kaut ko aizmirsu izdarīt, jo lūk, viņi maisījās pa vidu un bira jautājumi, kuri man nebija ieplānoti.
No rītiem neesmu runīga un gribu, lai man ļauj pamosties nesteidzoties. Rīta avīzi, kas izdota iepriekšējā vakarā, gan ir nomainījusi cita lasāmviela un brokastis mājās neēdu jau veselu mūžību, taču ar ātrumu nekas nav mainījies. Man neder “ātri, ātri”. Man vajag lēnu un izjusti. Jā, un vajag to 5 minūšu vērojošo skatienu pie skapja, lai saprastu, kāda šodien gribu būt.
Tikko izdomāju, ka gribu, lai rīts smaržo pēc kafijas, lai gan kafiju nemaz gandrīz nedzeru. Iedomājieties, apliet kafiju un atstāt uz galda, lai smaržo. Izšķērdība? Ne. Kas citiem daļas gar to, ka man kafija garšo tieši tā. Ar smaržu.
Labrīt! Piedodiet par haosu manos pirkstos.
Labi izprotamas rīta izjūtas, pat ļoti … un tas bija mans lielākais šoks, kad piedzima mazulis, es vairs nevarēju tā savā ritmā. Tagad darba rītos ceļos labi agri, lai tikai varētu tā mierīgi pati ar sevi, un lai cik nemātišķi tas izklausītos, darba rītos sauciens mammīt, mammīt man liek nopūsties – eh, sākās!
Es arī vairāk mīlu dzert kafijas smaržu kā pašu kafiju:)
Kūpoša kafija – tā smaržo mani rīti. Vienlaga cik ir pulkstens, – kafijas smarža ir manu rītu smarža.
Un rītiem steiga nepiestāv, bet reizēm citādi nav iespējams.
Labrīt ;)
To, ka man patīk pamosties un dienu sākt vienai, spartatu tikai pagājušo nedēļ, kad visu nedēļu man bija ciemiņi mājās. Man arī patīk mana rīta kārtība, jo man vajag laiku lai pamostos ( sāktu runāt). Vienai vieglāk, neviens neuzplijas ar jautājumiem, kuriem vēl neesmu gatava.
Nedēļas nogalēs, kad ceļos kopā ar savu “Otro pusi” man ir grūtāk pamosties, nekā pa nedēļas vidu, kad mostos viena. Tādēļ viņš man uzklāj brokastu galdu un tad es viņu pasaucu uz rīta buču un apskāvienu.
Man ar besis, kad vīrs pieceļās reizē ar mani un tad man jādalās ar vannas istabu, virtuvi… sevišķi kaitina, kad jāskatās uz tādu miegainu, knapi velkošos cilvēku.. jo man pašai ir grūti un tāds skats tikai padara rītu grūtāku :D :D :D
Jopcik, izrādās, ka jūs man te visas precējušās :D
Par laimi mans dzīvokļa kaimiņš ceļas vēlāk nekā es un tikai retu reizi uztrāpam vienlaicīgi.
Lai nu kā, pamēģini ar to miegaino reizē iet dušā :D Rīts būs jautrāks un kafija gardāka.
hmm, man prātā nebūtu ienācis sapīkt par to, ka kāds ir piecēlies reizē ar mani. Trakums – tagad par to vien būs jādomā, vai rīti mani kaitina vai nē :)
Un kafijas smarža – tas gan, jā. ļoti.
Mūsu skatu sākumpunkti nav vienādās izejas pozīcijās, ja tā var izteikties, tā kā domāju – mierīgi vari neiedziļināties un nedomāt. =)
Take it easy. Nice and slowly.