Es nejūsmoju par ķēdes uzdevumiem. Tas nav nekāds noslēpums un to esmu vairākkārt teikusi, taču šajā reizē ir citādāk. Vienmēr var būt citādāk, ja vien vēlas. Ja ne rezultāts, tad vismaz attieksme noteikti.
Uldis, kurš blogu vidē pazīstams kā Baltais Runcis, ir aizsācis kaut ko ļoti vērtīgu, proti, aicinājis taustiņu klabinātājus atklāt saviem lasītājiem, kāds tad patiesībā izskatās viņu rokraksts. Viena no uzaicinātajiem esmu arī es, taču atļaušos nebūt tik čakla kā viņš un visu ierakstu rokrakstā nerakstīt.
Ikdienā ar roku rakstu daudz un mans rokraksts ir ļoti mainīgs. Citi varbūt to noteikt nevarēs, bet pēc sava rokraksta spēju pateikt, vai rakstīšanas brīdī esmu bijusi steidzīga, vai man ir bijis ērti sēdēt un vai man ir bijis svarīgi to pierakstīt glīti, vai tikai tā – vienkārši uzšņāpt uz papīra.
Lai atrādītu savu tipisko ikdienas rokrakstu, sameklēju franču valodas pašmācības pierakstus, kurus esmu rakstījusi visnotaļ veikli un tieši mācīšanās brīdī.
Savukārt tad, ja gribas mazliet glītāk, ir laiks un ir iemesls, tad rokraksts var būt, manuprāt, līdzenāks un savāktāks, bet joprojām ļoti tipisks mans rokraksts. Pamanīju, ka man ir divi dažādi “s” burti un tie mēdz atšķirties atkarībā no to atrašanās vietas – sākumā vai beigās. Līdzīgi ir ar “r” burtu. Vienā tekstā mēdzu to rakstīt pilnīgi dažādi. Kāds izskaidrojums? Man nav ne jausmas.
Šobrīd lasu Salmana Rušdi romānu “Pusnakts bērni”, un tas ir viens no citātiem, kuru esmu sev atzīmējusi un vēlāk izmantošu grāmatas apspriešanā.
Kas vēl svarīgi, manu rokrakstu ietekmē arī tas, ar ko rakstu. Pavisam noteikti tam piestāv zīmulis un smalkas pildspalvas, kā arī rakstīšana ar spalvu, ko pavisam nesen iesāku mācīties modernās kaligrāfijas kursos, kuriem pieteicos oktobrī, bet tiku tikai februārī. Tik ļoti cilvēki vēlas rakstīt! Mācīšanos turpināšu apgūt pašmācības ceļā.
Ja jau iesāku par Uldi, tad te būs kāda jauka sagadīšanās, jo viņa vārds man kā reiz jau ir uzrakstīts. Ar spalvu un melnu tinti.
Lūk, kā redzat, es varu visādi, bet to patiešām un pa īstam noteikti redzēs tikai tie, kas tiks pie kādas mazas zīmītes.
Ņemot vērā to, ka lielākā daļa man zināmo rakstītāju jau ir nominēta, tad atļaušos palūgt atrādīt savu rokrakstu brīnišķīgajam, bet visnotaļ aizņemtajam stāstniekam Zigurdam, manam visstabilākajam atbalstam Briselē Signei, visuzmundrinošākajam skrējējam Signim un Uvai, kura domā tāpat kā es, proti, ka ēst ir forši. Kādu ar roku pierakstītu recepti, m?
Lai koša nedēļa!
paldies par stafeti – man ar tam iet gruti – to par gramatam galigi nokaveju – kad bija raksts gatavs – tad visi jau sen vairs par to nedomaja. varbut kadreiz ieliksu lapa.
man tik loti patika Tava rokraksta satura izvele – ipasi tas, ka macies francais pasmacibas cela – chapeau – nonemu cepuri un zemu paklanos :) kas gan var but skaistaks par rokraksta redzamu – j’aime dire que je vous aime :)
izskatas jau atkal ka darbs te dzen darbu + macos flamu valodu + pirmais on-line course par film making + iespejams neplanoti jadodas afrikas virziena – tatad, ko es ar to gribu teikt – ja nesanaks laiks atradit rokrastu garaka raksta – tad te bus – sen atpakal ludzi rokrasta zimites, bet ar e-pastu neizdevas Tev to nosutit un tad tapa sis:
https://smartbsolutions.wordpress.com/2011/07/14/wordpress-replaces-e-mail/
Paldies! To teikumu pamanīju pēc tam, kad šorīt pārlasīju un skatījos, kas tad ir trāpījis no lapām kadrā.
Zīmīšu konkursu arī atceros un atceros, kā priecājos par Taviem avīžu aprakstītajiem stūrīšiem. Tā ļoti jauki.
Kas attiecas uz grāmatu stafeti, manuprāt, tur neko nevar nokavēt. Padot tālāk būs grūtāk, bet nokavēt nevar neko. Tas tad arī labākais. Tāpēc kā uzmundrinājumu saku, kad ir brīdis, tad arī raksti par rokrakstu, ja nav, sūti pastkarti no Āfrikas, un es ļoti, ļoti priecāšos kā toreiz par tiem aprakstītajiem avīžu stūrīšiem.
Paldies par stafetes pieņemšanu un nodošanu tālāk.
Tie dažādie ”s” vienā tekstā lika uzdot jautājumu- kā ar ”š”, arī mēdz būt dažādi?
Bija patiešām prieks un interesanti, tāpēc arī saku, ka jebkuram ķēdes uzdevumam var būt savi izņēmumi. Piemēram, pateicoties šim, palasīju to, kāda ir nozīme rokrakstam, precīzāk, rakstīšanai ar roku cilvēka attīstībā. Ļoti žēl, ka skolās vairs neesot glītrakstīšanas.
Šis bija saistošs raksts: http://www.monday.lv/par-rakstisanu-ar-roku/ un šis arī: http://www.la.lv/ka-nepazaudet-dzivu-rokrakstu-%E2%80%A9-2/ Svešās mēlēs noteikti ir vēl labāki un vēl vairāk.
Kas attiecas uz “š”, tad mainās jau tikai tik, cik to jumtiņu uzlikt un viss. Tie būs atšķirīgi tieši tāpat kā “s”. Pieļauju, ka tas ir dēļ ātruma. Ja rakstītu lēnāk, tad rakstītu abus vienādi.
Pirms pāris gadiem viens (vai pat divi) no daudzajiem rokrakstiem izskatījās apmēram šādi. Tiesa gan to (rokrakstu) ir tieši tik daudz, cik rakstīšanas situāciju, agregātstāvokļu un rakstāminstrumentu: http://www.zigurdszakis.lv/2012/11/ka-top-prezentacija/
Steidzīgi glīts, es teiktu. Paldies!