Kni virtuve

love yourself more

Runā viesis: virtuvē Viņš

Līdz otrdienai atlikusi stunda un es vairs nevaru nocieties tāpēc.. iedomāsimies, ka otrdiena jau ir sākusies!

Atzīstos, šo maģisko ieraksta ciparu 345 pietaupīju viesim. Kā jau solīju, šoreiz runās Viņš. Par Viņu uzzināju no kāda žurnāla, kurā bija aprakstīti mūszemē populārākie un ievērības cienīgākie kulinārijas blogi. Žurnāls nebija mans, tāpēc veikli steidzu uzšņāpt adreses uz lapiņas, lai vēlāk nodotos sīkākai to satura izpētei. Starp šiem blogiem bija arī Viņa blogs.
Kni.virtuves viesis numur divi ir neviens cits kā Signis. Kad uzrunāju Signi, vai viņš nevēlētos kļūt par manas virtuves viesi, atlika vien vienoties par aptuveno tēmu. Smīnot rakstīju, ka varētu taču kaut ko par sievietēm. Kaut ko pacilājošu, ķircinošu un varbūt pat mazliet bezkaunīgu.

Un, manuprāt, Signim sanāca. Lai labs miegs un koša otrdiena!
Cilvēkiem ar īpaši puritāniskiem dzīves uzskatiem lasīt iesaku caur pirkstiem (smejos).

Kas tad ir tas, ko vīrietis var ielikt sievietes ķermenī sagādājot tai baudu? Fui, cik samaitāta. Mēs taču esam virtuvē. Protams, ka tas ir ēdiens. Ne velti, visi slavenākie pavāri pārsvarā ir vīrieši. Jo viņiem to patīk darīt – apmierināt sievieti. Nekautrēties par to un pārvērst ēst gatavošanu par seksuālu rotaļu.
Svaiga pasta pagatavota sviestā piebriest kā uzbudināta sieviete. Majorānu aizliegts izmantot katoļu mūku klosteros, jo tā eļļainā smarža smaržo pēc sievietes ķermeņa. Maizes mīklas pareizo konsistenci var noteikt tikai tas, kurš kaut reizi ar rokām ir ticis pie sievietes krūtīm.
Šajā ziņā sievietes ir dumjas. Viņas sev un savam vīrietim atņem šo iespēju – sniegt un gūt baudu. Gatavojot ēst un ēdot. Viņas visu sapērk, sanes mājas, ravē un konservē. Nogurušas, neapmierinātas gatavo un, kad ēdiens galdā, tur vairs nav ne mīlestības, ne baudas.
Ēst ir jāgatavo ar mīlestību. Un tas noteikti izdosies, ja nodosies tam ar visu sirdi. Un vienalga, vai tu zini īsto recepti vai nezini. Vai tu izmanto pareizās sastāvdaļa vai to nedari. Vai tu gatavo pirmo reizi, vai simtu pirmo. Ja tu gatavo ar mīlestību, tad katrs ēdiens ko pagatavosi būs īpašs notikums. It sevišķi, ja tas tiek gatavots kādam citam.

Esmu redzējis, ka sieviete ar šausmām uztver vīrieša rosīšanos pa virtuvi, jo pēc tam viss izskatās pēc kaujas lauka un pēc sevis viņš neko nesatīra. Ja ar vīrietis pieiet pie plīts, tad sieviete nesēdēs dīvāna ar vīna glāzi – uzmanīs sāls daudzumu, cepeškrāsns karstumu un vislabāk zinās kā vajag.
Principam „gatavot ar mīlestību” ir milzīgs konkurents – gatavot, lai mīlētu. Tieši tāpēc es sāku gatavot: jo ne tikai vīriešiem mīlestība iet caur vēderu, bet arī sievietei. Kāpēc gan puķu vietā nevarētu būt pašcepti cepumi brīvdienas rītā, tiramisu kastītē līdzi uz darbu vai mājas ballītē ne brīdi viņai nav jāstāv pie plīts. Puķes uz galda, protams, arī nenāks par skādi.

Lai arī ko saka sieviešu žurnāli, vīrieši ir vienkāršāki par vienkāršu. Pilnīgi un galīgi vienkāršs prāts – darīt vai nedarīt. Varbūt gadās kāds sarežģītāks (man tā gribētos domāt), bet, ja sieviete grib, lai viņas vīrietis kaut ko dara, tad tā arī ir jāsaka – dari kaut ko. „Man garšo tiramisu” vai „draudzenes vīrs brīvdienas viņai cep pankūkas” tieši to un neko citu nenozīmē.
Atsien priekšautu un saki savam vīrietim – „es gribu, lai tu man pagatavo.” Ja viņš ir spējīgs pieslēgt kabeļtelevīziju, atvērt alus pudeli un, rupji runājot, uztaisīt bērnu, tad viņš būs spējīgs pagatavot jebko. It sevišķi, ja viņš tevi mīl. Un vēlreiz rupji – nemaisies pa kājām. Vīrietis zina un māk vislabāk.

Ja vēlies lasīt citus Sigņa stāstus, tad dodies uz www.signis.lv

Links uz foto.

Atvilktne: Runā viesis
  • Sonne saka:

    Super! paldies tev Kni un īpašs paldies Signim. Jau kādu laiku sekoju viņa blogam līdzi :) :)

    09/08/2010 at 23:11
  • pagesalive saka:

    Mmm, man patīk Signis! Tagad viņam ir jauna pielūdzēja :)

    Bet klau, tieši šodien domāju, jēziņ, kā es reizēm nogurstu darīt vienu un to pašu rutīnu. Cik labi būtu, ja kādreiz man pagatavotu ēst un es varētu gulšņāt uz dīvāna. Nu kaut ko vairāk par pelmeņiem vai olu, jo neko citu mans vīrietis nav pagatvojis :D Lai arī man kārotos tiramisu, teikšu atklāti, arī tās pašas olas, sestdienas rīta pienestas pie gultas ir labu labās. Pareizi ir, visa sāls ir attieksmē..

    09/08/2010 at 23:17
  • anete saka:

    Ak, ku trāpīgi par mums sievietēm!

    09/08/2010 at 23:19
  • Liene saka:

    Esmu beigta! Pozitīvi! Jau 2 h sēžu pie datora, lai gan apzinos, ka jāiet gulēt…sēžu un meklēju sazin ko un caur sazin kurieni. Nu man skaidrs, pirms gulētiešanas bija jāatrod šis. Bāc kā naglai pa galvu :D

    Šis rīts iesākās ar neplānotu vīra brāļa ierašanos pie mums. Izlaidīšu dienas notikumu sīku izklāstu, galvenais, ka beidzās ar to, ka vakara pusē vīra brālis mums trijiem un pats sev nolēm izcept pankūkas. Un, protams, ko darīju es….maisījos pa kājām! Nu muļķe tāda :D Pankūku cepšanu pavadīja nemainīgs teksts – škic sieviete (labāk nerakstīšu, ko darīju, man tagad kauns mazliet)! Atzīšo tikai, vislabākās bija pēdējās pankūkas, kad beidzot liku viņu mierā.

    Lai jums garšīgi! Raksts patiešām ar pareizo norādi dzīves uztverei!

    09/08/2010 at 23:54
  • Tincii saka:

    Pie Sigņa otrās rindkopas jāpibilst, ka virtuvē rodami arī ļoti vīrietīgi produkti, un te es nedomāju formu. Piemēram, kamambērs smaržo pēc… meitenes, JŪS taču zināt!

    10/08/2010 at 09:04
  • Laura saka:

    es tieši sākot lasīt Sigņa blogu, ik pa laikam nodomāju, cik žēl, ka man mājās nav tāda vīrieša :D bet laikam jau nevar visus labumus dabūt :D :D :D vienreiz tā klusi caur puķēm par to ieminējos, nākamajā dienā tapa man pusdienas- nekas super gurmānisks, bet vnk garšīgas pusdienas un tas bija tik forši :))

    10/08/2010 at 12:36
  • agnese saka:

    ..es nez – man likās, ka mans vīrs ar nemāk īpaši gatavot – tomēr, kad es pati to nevarēju izdarīt, tad viņš pagatavoja tos ēdienus, kas man parasti negaršo tik super gardus, ka notiesāju ar kāru muti :)
    Gatavots ar mīlestību :)

    10/08/2010 at 14:24
  • gerrda saka:

    m, kas bija pārējie blogi? jo šis patiesi interesants.

    11/08/2010 at 00:33
    • Kni saka:

      Ja es pareizi atceros, tad tur bija arī Kristas Baumanes blogs, kā arī maltite.blogspot.com .. pārējos man grūti tagad tā atcerēties, jo, kā jau teicu, tas žurnāls nebija mans un paskatīties man tagad nav kur.

      11/08/2010 at 00:38
      • gerrda saka:

        mm, paldies! :)

        p.s. par maltīti tikko pasmaidīju, jo atausa atmiņā Tava ēdienu baudīšana/aprakstīšana

        11/08/2010 at 01:04
  • Inesix saka:

    Izlasot ierakstu, tvēru mobilo klausuli un palūdzu savam vīrietim pagatavot vakariņas. Jāpiebilst, ka nezināju, kas viņam padomā un, atgriežoties mājās pēc garas darbadienas, man tika pasniegts šķīvis ar gardum gardu maltīti. Jāpiebilst, ka man piemīt nelāgs ieradums “zināt, kā labāk un pareizāk” :D, bet šoreiz vienīgais, ko teicu – burrrvīgi… Un palūdzu viņu gatavot biežāk. :)
    Un nav pat svarīgi, ka izlietne pilna ar netīriem traukiem, kāds tak tos tik un tā nomazgās.
    Paldies Signim par ierakstu un Kni par iespēju “paviesoties”!

    11/08/2010 at 09:03
  • Ilziite saka:

    Lasīju ar baudu.. :) Garšīgi un ar mīlestību rakstīts! :)

    11/08/2010 at 09:39
  • Sonne saka:

    re ku pats Signis sniedz ieskatu kulinārijas blogos :)

    http://www.signis.lv/kulinarijas-blogi/

    Manā topā: Signis, Krista, maltīte, absolutsed.blogspot.com… laikam tomēr labākais, kas Latvijā ir.

    11/08/2010 at 12:14
  • sudrabasparni saka:

    Paldies Kni, Paldies, Signi… :)

    Tagad saprotu, kapēc vīriesiem cepti kartupeļi sanak visgaršīgakie… :)

    11/08/2010 at 15:13

Leave a Reply