Ja sākumā pacietīgi iepazīst Dienvidāfriku no citas puses un caur cilvēkiem, kas šo skatījumu veido Pītera Hugo (Pieter Hugo) fotogrāfiju izstādē “This must Be the Place”, pēc tam atdzesē un nomierina acis ar viena no ietekmīgākajiem modes fotogrāfiem Paolo Roversi melnbaltajiem foto, kuros fiksēti noslēpumaini skatieni, glīti ķermeņi, plastiskas kustības un intimitāte tās skaistākajās izpausmēs, tad beigās saldajā ēdienā var dabūt mūsu pašu Intas Rukas līdz sirds dziļumiem aizkustinošo fotoizstādi “You and Me”, kur katru no fotogrāfijām papildina īss apraksts, kurš iezīmē galveno, kas būtu skatītājam par bildē redzamo cilvēku jāzina. Brīžam sirds sažņaudzas no skumjām, kuras vēlāk arī apstiprina pievienotā zīmīte, bet lielākoties cauri visām bildēm strāvo siltums. Tāds cilvēcīgs, īsts siltums.
Atļāvos fiksēt man tīkamākos kadrus.
Kungs augstāk redzamajā bildē ir neredzīgs un viņš Intai esot teicis: meit, saki, kur man un kā apsēsties un es sēdēšu. Izlasot šo aprakstu, kaklā sariesās kamols. Tāds siltums. Tāda vienkāršība.
Šķiet, ka patiesāk vairs nav iespējams. Mana šīs nedēļas sajūta.
Tik dzīvi, tik trāpīgi.
Liela daļa bilžu tapušas tieši astoņdesmitajos gados, taču no tām elpo tik ļoti šodiena. Tās visas ir šodiena.
Izstāde līdz 8. decembrim apskatāma Stokholmā Fotografiska Museet. Un te būs vēl no Intas, lai kārtīgi var atdzerties.
Lai silti!
