Kni virtuve

love yourself more

Sešdesmit devītā

Varbūt piedod par krāsu,
bet tas nu ir tā.
Elīna N. bija sešdesmit devītā.
Jap, tieši tā! Sekotāja. Tie, kas tur maliņā vai kaut kur citur spiež pogu, ka ies virtuvei pa pēdām.
Biju izdomājusi, ka sešdesmit devītajam sekotājam vai sekotājai dāvāšu dāvaniņu.
Elīn, šis zilonis ir Tavs. Iekarams kaklā!
Priecīgus tuvojošos svētku!
Negāidījāt šādu triku, vai ne?
Ar virtuvi ir trakāk kā ar bitēm. Nekad neko nevar zināt.

Atvilktne: Sloņ un darbi
  • Elīna saka:

    Opā! Vai tiešām es?
    To nudien es negaidīju, paldies! Lielais vakara prieks! :)

    21/12/2011 at 21:17
    • Kni saka:

      Nu tā pēc maniem aprēķiniem sanāca, no tā, kas iebirst man epastā. Tas gan bija kādas dienas atpakaļ, bet, tā kā vēl nebija īstais brīdis, tad to paturēju pie sevis. Lūk! Priekā!

      21/12/2011 at 21:27
  • rediiss saka:

    es šodien tāda emocjonāla, par visko priecājos, tāpēc priecājos arī par šo :) viena no kni jaukajām dāvanām :) aj, tas tomēr ir tīk forši, ka ir tāda kni un viņa ir tāda, kāda ir :)))

    21/12/2011 at 22:55
    • Kni saka:

      Paldies, redīsi! Es jau pamanīju, ka Tu šodien turi buru par visiem! Paldies!

      21/12/2011 at 23:04
  • sarkanakmens saka:

    Skatos tev plašākais drabu klāsts ir tieši zīloņi. Patīk forma vai vienkārši vieglāk uztaisīt? :)

    22/12/2011 at 15:05
    • rudu saka:

      Vai die! Izlasīju jautājumu un sasmējos. Tu laikam te neesi biežs viesis (viešņa?) Tā kā man šodien tāds priecīgs noskaņojums, apgaismošu Kni vietā. Kni, neiebilsti? (uij, iesmejos balsī). Ir tā, ka tam visam nav sakara ne ar formu, ne vieglumu vai sarežģītību. Johai, Kni taisa ziloņus, un tā tam būs būt! Tas ir kā, nu, kā – ēst mandarīnus ziemas sezonā.

      22/12/2011 at 16:19
    • Kni saka:

      Principā Rudu jau visu pateica.
      “Vieglāk uztaisīt” * izklausās pēc uzbrauciena, bet pieņemsim, ka tas nebija tā. “Čaiņikam”, lasi, iesācējam virtuvē, tas tiek piedots.

      Īsāk sakot, tālajā 2009. gadā pašā sākumā, kad tik tikko biju sākusi lipināt, es posos ceļā uz Indiju un līdzi uztaisīju 10 ziloņus, kurus Indijā dot cilvēkiem, kuri būs bijuši forši vai kaut kā izpelnījušies mūsu prieku. Lūk. Atbraucu no Indijas un tā tas viss aizgāja tālāk. Sākotnēji taisīju pīlītes, brošas un krelles. Tagad krelles un brošas taisa katra otrā. Man vajadzēja ko sarežģītāku un atšķirīgāku. Zilonis vienkārši ir mana stihija. Tā ir neatņemama sastāvdaļa un ar formu tam nav pilnīgi nekāda sakara.

      +/- re, kur pats sākums http://www.flickr.com/photos/kniiknii/page11/

      *par to var izstāstīt tie, kuriem esmu ļāvusi pasēdēt blakus. Tādu ir ļoti maz, jo man tracina, ja lūr uz pirkstiem.

      P.S. Te var paskatīties elementārāko zīmējumu tapšanas gaitu.

      22/12/2011 at 17:47
      • sarkanakmens saka:

        Tgd jūtos nedaudz apgaismotāks! :)

        22/12/2011 at 18:45
        • Kni saka:

          Nu re! Cita lieta tagad. =)

          22/12/2011 at 22:23

Leave a Reply