She’s a Spy!

Savulaik TV rādīja seriālu par Nikitu un es varu saderēt, ka vairums meiteņu pasaulē sapņoju kļūt par spiedzēm. Tērpties tik pat izskatīgi, prast izveicīgi skriet, melot (darba vajadzībām protams!), veikli pielāgoties sitācijām un būt cilvēkam orķestrim. Spiegs jau tāds emulators vien ir. Runājot par “Emulatoru” (to, kas arī bija seriāls) un slaveno frāzi: “Are you a doctor?” “I am today.” (Vai jūs esiet ārsts? Šodien esmu.). Spiegu darbs var būt aizraujošs, taču nenoliedzami bīstams.

Kad pirms cik tur tiem gadiem pirmo reizi gāju pie astrologa, pirmais ko man teica par profesijas izvēli, es varētu būt spiedze. Doma mani patiešām aizrāva, jo pētīt cilvēkus, pievērst uzmanību sīkumiem un detaļām man ļoti patīk. Pieļauju, ja skolas laikā man tik ļoti nebūtu nogājis greizi ar ķīmijas skolotāju (neiemācīja ķīmiju mīlēt) un CSI seriāls tiktu rādīts jau 1997. gadā, tad es šodien nesēdētu te, bet ar lielāko prieku būtu tiesu eksperte, pētītu lietišķos pierādījumus un dzītu pēdas kā tāds inspektors Caps. Bet ko nu ar akmeni ķīmijas skolotājai mest, esmu tā, kas esmu un savu spiegotājas čuju, ņuhu un poņu varu izmantot citos virzienos.

Esmu dzirdējusi arī par cita veida spiegiem, kuri sevi par spiegiem nemaz nedēvē. Restorānu un viesnīcu kritiķi. Iedomājieties, ienāk jūsu restorānā onkuliņš, jūsu viesmīle šodien neomā un mistiskā kārtā zupai par daudz sāls piešauts un, šeku reku, kastītē kopā ar dzeramnaudu jūs atrodiet restorāna kritiķa vizītkarti ar uzrakstu – jūs šodien vērtēja restorānu kritiķis Antons Petrovskis! :D Jautri ne? Un restorānam piešķirtā zvaigzne vējā.
Kas attiecas uz viesnīcu kritiķiem, esmu dzirdējusi arī par tādu projektu, kurā var piedalīties jekurš. Piesakoties projektam, dalībnieks piekrīt doties uz konkrētu viesnīcu un dzīvot tur vairākas dienas. Viss noris kā parasti, it kā projekta dalībnieks būtu parasts viesis, taču viņa uzdevums ir regulāri aizpildīt projekta anketas un pievērst uzmanību lietām un vietām, kuras iespējams citu reizi tas palaistu garām un nemaz neievērotu. Tā ir lieliska iespēja na haļavu padzīvot kādā šikā viesnīcā, taču apgrūtinoši ir tas, ka patiesībā tas ir darbs. Nemitīgi ir jāvērtē un jādomā par to, kas būs jāraksta anketās, taču – a ja nu iepatīkas?

Arī es šovakar gatavošos maniem rītdienas spiegu darbiem, jo citādi jau to nemaz nevar nosaukt. Manī joprojām ir pārliecība, ka sejā mani tomēr zina retais, ja nu vienīgi pēc vārda un uzvārda vai Kni, taču man jau nav jāplātās. Būšu vērotāja un pētniece. Re, nemaz nav tik grūti bērnības sapņus piepildīt. Vēliet man veiksmes un drosmes, lai pēc tam būtu ko jums te pastāstīt.

Foto no ils.unc.edu