Jau likās, ka vainadziņa stāstam beigas, bet ne. Tas viss ir kā visu laiku likt komatu. Nē, pat vairāk, kā rakstīt teikumus vācu valodā, kuriem parasti nav ne gala, ne malas un beigas nesaredzamas. Apmēram tā. Katru reizi, kad likās, ka nu jau ir gatavs, visam klāt tapa vēl kāds papildinājums. Sīki jo sīki auskariņi cilvēkam, kurš pamanās ausis caurdurt vairākās vietās.
Sīki jo sīki, jo šo diamatrs ir 5 milimetri. Tagad gan viss. Visas plūmītes ir uzziedējušas.
Lai varētu apjaust to sīkumu lielumu.
Vienojāmies, ka tagad katru reizi bez prasīšanas komplektam pievienošu šādus mazuļus. Vienkārši tāpat. Dāvanā. Un tā, kā Viņa parasti ļoti cēli nes gan manus ziloņus, gan citus darinājmus, nolēmu divus “punktiņus” pieskaņot kādam senākam komplektam.
Tā tie sīkumi top lieli.
Lai priecīgi un silti!
